Tēja sirds siltumam man vēsta : "Recognize tahat the other person is you."

 

Skaisti tie Holi.. Neiedziļinoties - skaisti. Reizēm vienkārši ir tīkami neiedziļināties. Aizmirst visu, ko zina, vai ko vajadzētu zināt, un ļauties tam, ko redz. Jā.

 

 

Spirtota elpa, auksti pirksti un pasaule tik dzīva.

Tur, ārā aiz loga, dūc tramvaji un nemitīgi aizsteidzas tālumā -prom, sniegs sevī piesnidzis, gaiss ir dzestrs un rāms, bet cilvēki - cilvēki paslēpušies. Katram savas domas, katram dava diena.
Un mana diena .. - mana alkst noslēgties ar padarītu darbu.

 

Tēja sirds siltumam šodien man vēsta : "Hapinnes is taking things as they are."

Ar kafijas krūzi rokā, nosēdusi līdzās Madarai, aizrautīgi lūkojos ekrānā, pilnībā būdama Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas grandiozo priekšnesumu varā.

Sports + māklsa + katra tehnoloģija ir arī brīnums.

Un kādu dienu es aizlidošu uz Kanādu,jā.

Skumji ir tad, kad snieg vai snieg tad,kad ir skumji?

Ziema mani ir nomocījusi.

"So litttle time". O. Yes. it is!

Emocijas ir skaista iespēja.

Alkstu siltuma, tādas mierīgas, maigas gaismas, kas nav tikai ar acīm skatāma, bet arī izjūtama.

Šādās ziemās negribas visu laiku domāt par studijām, vēlos vienkārši saritināties zem segas,dzert tēju,iedegt sev apkārt sveces un lasīt Hamsuna "Pānu". Bet nav laika,nav laika,nav laika.

Un tagad jāiet gulēt, lai rīt celtos agri un atkal pārlasītu anglisko tekstiņu.

Tomēr jebkurš posms ir vērtīgs un savā veidā skaists, jo tik dzīvs. Tā tas ir,jā.

"Izmisīgi gaidu pavasari,

Uzdāvini man ko skaistu,ja vari,

Citādi pelēkie pārvilks man svītru pāri.."

Tikko TV 3 reklāmā ziņoja, ka drīzumā rādīs Hausa 5. sezonu !!! Esmu sajūsmā, nudien!

 

Ingvera tēja, absolūts nogurums, pienākums vēl neiet gulēt, bet gaidīt, un apjauta, ka rīt agri jāmostas, jo jāatsāk mācīties,mācīties un vēlreiz mācīties..

Šoreiz nevēlos nemaz.

 

“Vispirms Fotogrāfija, lai pārsteigtu, fotografē ievērojamo, bet drīz vien, pēc mums zināmā pavērsiena, tā pasludina par ievērojamu to, ko tā fotografē. Un tā „jebkas” kļūst par izsmalcinātas vērtības kalngalu.”  Rolāns Barts.

Es patiesi tam piekrītu, tikai bez tās Barta skepses.

 

 

Šovakar tika aizeits uz Kino Rīga. Filma : "Vai viegli būt jaunam?".
Mana sabiedrība bija kursa biedrene, ar kuru ikdienā man ir ļoti maz kontakta. vienkārši nesanāk, ir cita sabiedrība. Tas mani pārsteidz, nudien. Domāju, ka tas nav man raksturīgi - doties ar pavirši pazīstamiem cilvēkiem kaut kur, nebaidoties par sarunu trūkumu un neveikliem navjaukoteikt mirkļiem (to tomēr tikpat kā nebija). Bet es tomēr devos. Un nebija slikti. Filma tik daudz dzirdēta, nu beidzot redzēta! Tikai konkrēts tās raksturojums nenāk prātā, guvu daudz vērtīgas informācijas un priekštatus par to laika posmu Latvijā. Un filmas beigas ar fonā skanošo "Pie baltas lapas.." man bija tirpiņu vērtas. Reakcija uz kaut ko atkarīga no noskaņojuma.