Guna skatās televizoru.
Biju jau aizmirsusi, ka reizēm tas mājoklim piešķir neizskaidrojamu omulību. Tādu savādi mierīgu izjūtu.
Un šķiet, ka mēs ar piparkūku tomēr čukstamies skaļi. Viņa sevi izdzēsusi. Spiegs darbojas kvalitatīvi, iespējams. Rūgtums šodien tika izraudāts uz piparkūkas pleca.
Pret KKZ vajag būt taisnīgākai. Ak es.

[2009.10.25. 16:57:39] Guna: mēs varētu aiziet uz kīno teātri..pastaigāt pa Rīgu..pāriet pār to lielo glauno tiltu....un papriecāties par rudeni..
un jautājums bija : ko tu vēlies darīt Rīgā.

Ir labi, ka kādam vēl pietiek ar tik.

Ārā gaiša diena. Rudens.Tūlīt iešu sagaidīt māsu un Gunu.Nav arī brokastu laika.Bet brīvdiena gan. Un tas ir lieliski.
Izdzēsu Viesturu no skype. Nevajag man tās sarakstes. Tās neko pozitīvi msnī nemaina.Varbūt noželošu reizēs, kad naktī būšu viena, jo viņš ir vienīgai, kas mēdz tik ilgi negulēt. Tas nekas. Labāk ir tā. Pavisam noteikti.

Es vienmēr kavēju. Tagad jāiet.

Es laikam nezinu vai neatceros, kā ir, kad sitas sirds kāda konkrēta zvana (cilvēka) rezultātā.
Atnāks piparkūkas topošais draugs un jau atkal ir tās izjūtas, kad ir skumji,vientuļi un gribas pazust.
Šovakar diezgan daudz dzēruša Viestura skype. Un es nesaprotu kāpēc es turpinu ar viņu sarakstīties. Mazliet biedējoši, bet nevaru pārtraukt.
Šodien mammai nejauši pateicu, ka mans maks ir ļoti nonēsāts un viņa man nopireka jaunu, rīt ar gunu atsūtīs.
Mamma - ir labi apzināties, ka ir kaut kas tik mīļš pasaulē.
Manas izjūtas reizēm liek man pašai nosodījumā un rūpēs saraukt uzacis.
Bet es vēlos prom. Diemžēl ne pie viņa. Tur visa par daudz. Ak.

Laikam jau šī rīta miegainībā nonācu pretrunās. Jo uztraucos vai grāmatām tiek izrādīta pienācīga cieņa, tās pārdodot tik lēti. Bet uzrakstīju to kaut kāda un kaut kāda grāmata.
Pirms esmu tās izlasījusi, man sev jānorāda, ko tad īsti vispār esmu ieguvusi.
Tātad,meitene, Tev tagad pieder:
Deimons Gelgats "Labais ārsts".
Džefrijs Jūdžinidess "Midlseksa". (šī gan visdrīzāk pāries māsas ou māsas īpašumā).
Voltēru gan jau pieminēju. To ir grūti neatcerēties. Vienkārši taču. Un liek atcerēties Horvātiju.
Tagad Tu, meitene saņemsies. Un sāksi meklēt visu part komunikācijas analīzi, lai spētu to paveikt. Jā, gan.

Un šī bija vērtīgi iztērēta diena. Lieliska diena. Tāda noteiktivajagpierakstīt diena. Jo vēlos, lai kādreiz varētu to izlasīt. Meitene tak mēdz iet gulēt laimīga, pilna labi iztērētas dienas. Jā. Dzelzs Vilks bija lielisks kā vienmēr. Kaukulī kaut kas ir. Kaut kas ļoti. tik lieliski skatīties kā viņš atdod tik daudz no sevis. Tā no sirds. Bja prieks satikt V.K. un laikam pat I.S.Tāda jauka patērzēšana. un man bija ar ko kopā dejot. Bet K.K. šovakar palika un tas ir jauki. viņa bija jautra un jauka visu dienu un mūsu raksturi pat pārāk nesadūrās. Jauki bija dienu papildināt, piepildīt ar viņu. Patiesībā, bez viņas jau laikam nebūtu ne uz pusi tik labi. daudz smieklu, kā man tas patīk. Tikai žēl, ka piparkūkas nebija. Jau atkal sapratu cik man ļoti dzīvē nepieciešama piparkūka. Zemes cilvēks ar spēju justies brīvi un lēkāt augstu gaisā. Viņas klātbūtnē es varu vienmēr,jā. Filmu par Leonardo Davinči izturēju .. Pusotru stundu no tām piecām. Un jūtos varonīga. Manā lietu krātuvītē tagad ir arī Voltēra grāmata, kaut kāda grāmata, un vēl kaut kāda grāmata. Un broša, sarkana broša. Atlaides grāmatas padara nopērkamas pat man un tas ir jauki. Bet man mazliet grāmatu arī žēl. Šobrīd grāmatas cenas ziņā ir pielīdzinātas pārtikai. nevaru saprast, ko īsti šai sakarā just, jo manu prātu tomēr uzmundrina un ielīksmo doma par trim jaunām grāmatām, no kurām viena tiks māsai, februāra svētkos. Bet varbūt Ziemas Saulgriežos. (kā gan pareizi lieto lielus burtu šajos savienojumos, sasodīts, es tik ļoti cenšos pareizi). Rīt, meitene, Tev būs jāraksta kaut kāda tur komunikācijas analīze. Tikai vispirms jāuzzina kas tas par zvēru.

Tagad iešu gulēt, mani mati pievilkušies cigarešu dūmiem, jo tas tak klubs. Bet tas nekas. Tas ir labi. tas tikai nozīmē, ka es tur biju. Un klausījos, klausījos, klausījos. Un dejoju. Jā.

Un atkal drīz jāiet zinības sasmelties. Precīzāk būtu, mazliet garlaikoties, mazliet censties noķert jaunu informāciju. Reizēm vispār kaut ko saprast grūti. Ek. Šorīt logā bija ļoti skaista gaisma. Un negribējās pamest gultas siltumu. Atkal jau jāatdod datorīts tam skuķim,. ''Tu tak nemācies..'' Nu,jā,jau,jā. Nevaru saņemties. Piedod man, mammas maks! Es labošos. (Centīšos)

Jau kārtējo reizi visi burti sajukuši un jāspiež backspace neskaitāmas reizes. Meitene radina sevi pie sakārtotības. Šobrīd gan man pietiktu ar pakārtotību vien. Neliels juceklis un nekonegribasdarīt garastāvoklis. Varbūt vajag vīnu, bet varbūt alkohols jebkādos daudzumos ir labāk jau nu nē. Bet melleņu karstvīns skaneēja daudzsološi, lai arī netika ieteikts man. Man tika tēja ''Amēlijā'' un aukstums pamatīgs, kas bija jaukāk kā to uzrakstīju nupat. Tas jau laikam arī būs tas vainīgais, tas cēlonis, tam, ka man tagad sāp kakls, klusa mūzika ir par skaļu un viss sāp, nekā oriģināla, tikai rudens iesnklepusgalvassāpes. Gribu sestdienu atpakaļ, atdodiet man sestdienu, mazie neredzamie likteņa vīriņi ( vai sieviņas arī?). Rīt atkal jāiet cauri tai alejai, jāsēž aukstās auditorijās un jātraucē sev mācības, cenšoties uzturēt pļāpīgu noskaņu, reizēm tas ir vienīgais,kas mani tur satur kopā. Tagad, lai ''uzlabotu'' sev garastāvokli vēl vairāk, iešu kaut ko savilkt kopā. p.s. Es tomēr negribu vīru,bērnus un sakņu dārziņu. Ir labi tā, kā ir..