Šovakar tika aizeits uz Kino Rīga. Filma : "Vai viegli būt jaunam?".
Mana sabiedrība bija kursa biedrene, ar kuru ikdienā man ir ļoti maz kontakta. vienkārši nesanāk, ir cita sabiedrība. Tas mani pārsteidz, nudien. Domāju, ka tas nav man raksturīgi - doties ar pavirši pazīstamiem cilvēkiem kaut kur, nebaidoties par sarunu trūkumu un neveikliem navjaukoteikt mirkļiem (to tomēr tikpat kā nebija). Bet es tomēr devos. Un nebija slikti. Filma tik daudz dzirdēta, nu beidzot redzēta! Tikai konkrēts tās raksturojums nenāk prātā, guvu daudz vērtīgas informācijas un priekštatus par to laika posmu Latvijā. Un filmas beigas ar fonā skanošo "Pie baltas lapas.." man bija tirpiņu vērtas. Reakcija uz kaut ko atkarīga no noskaņojuma.