| skaistums aiz restēm..nu tā.. |
[Mar. 12th, 2006|05:02 pm] |
 |
|
|
| why i quit... |
[Mar. 8th, 2006|05:24 pm] |
 |
|
|
| Tu saki tur zāle zaļāka- vai tiešām? |
[Mar. 8th, 2006|04:59 pm] |
|
|
|
| IENĪSTU!! |
[Feb. 6th, 2006|10:11 pm] |
|
man visu mūžu būs jāklausās jūsu sirdspukstos.. un es vienmēr lūgšu par to, lai tie nebeidzas. šie glāsti, šie skūpsti dziest.. fak viņai ir tikai 19! troksnis nemanāmi pārvēršas apdullinošā klusumā.. lūpas pārstāj čukstēt nepasacīto.. acis pārstāj skatīt neizskatīto... pazudīs šie bērnišķīgie smiekli.. vai tiešām šīs mīlošās acis pārvērtīsies aukstā stiklainā skatienā!?..diagnoze C50., C72., C63.. fak, C, C, C,.. piedrāzt to fakino C! viņa teica- "zini, man galvā arī ir murziks, mazs rāpotājs- vēzis bļin!" she said so.. un pasmējās.. bet naktīs es dzirdu kā viņa raud.. es dzirdu viņas neapslāpētās elsas telefona klausulē.. aizvakar viņa noģība. šodien.. nokļuva slimnīcā.. kāds labdaris izsauca ātros. viņai esot palicis gads.. pēdējā stadija.. manai meitenītei ir maz laika.. briesmonis! tā taču neviens ārsts nekad nedara, pat ja arī ir palikusi pēdējā stadija, to uzreiz tā nepasaka.. tiek veiktas simts un vienas pārbaudes atkal un atkal.. mana meitenīte.. mana meitenīte skatās uz mani un smaida.. bet es.. bet es.. |
|
|
| iecērt savu slidu ledū |
[Jan. 27th, 2006|04:35 pm] |
|
dažkārt viss notiek kļūdas pēc. zoles neziņo, kad kārtējais solis sperts nepareizā virzienā... slidot taisni zinot, ka pēc diviem metriem beidzas ledus, beidzas zeme, beidzas viss...daudzkas beigsies vēl nesācies.. šodien pārvācos.. sākas jauna ēra, taču sajūta, ka tik daudz kas velk atpakaļ.. un tomēr jāskatās uz priekšu. iztaisno muguru un griezies uz asi... laiks, kad jāpamana viss, no kā vari arī neatgriezties... es zinu, kā man būs. es jau tās sajūtas esmu iemācījusies no galvas. man patīk tas kur ceļš mani ved, taču ne tas pie kā esmu novesta.. ar katru dienu mēs kļūstam nedaudz gudrāki. garīgāki. un vispārībā interesantāki. sarkanais joprojām ir topā. baudas virsotnes aicina.... |
|
|
| iz mūsējo dzīves |
[Dec. 27th, 2005|08:38 pm] |
Я торчу, а надо
лечиться
Учиться,
работать,
работать,
жениться
А мне скоро
свет в конце
туннеля врубят
Нас
наркоманов
никто не
любит. |
|
|
| zāļu nav |
[Dec. 27th, 2005|05:12 pm] |
tajā dienā, kad mazais brālis paņēma mani mašīnā ar alu, es izlikos, ka neredzu kā manī kas salūst.. es tagad katru nakti sapnī redzu mazo brāli..... mēs esam tuvi un draudzīgi.. un katru rītu pamostos.. with my heart in my hands.. es tikai domāju.. kāds gan būs mans lielais sods? vai varbūt es pati vienkārši to esmu izdomājusi? un kāds gan būs sods par to lielo noslēpumu, kura nemaz nav, jo kauns? jā atzīstu.. vismaz tik spēka man ir, ka man kauns par sirdi kas vienkārši mīl asiņot.. tā vienkārši mīl asiņot.. cik tas īstenībā ir pārsteidzoši, ka šie asinsvadi ir tik trausli! es nezinu, kā man uzrakstīt degošu sirdi.. tā esmu es- kritienā, ko var nogalināt pat lidojoša papīra strēmele.. tā esmu es- kaila pret jūsu šķēpiem.. un varbūt arī tas lielākais sods jau ir no manis pašas- tā vienkārši mīl asiņot par to kā vairs nav..
zāļu joprojām nav
zāles
es nezinu vai es..
kā es.. kā varēšu...
man vienkārši gribas būt citās čībās.. man vienkārši nepietiek ar brīnumiem.. |
|
|
| |
[Dec. 27th, 2005|05:09 pm] |
un nav jau tā ka viss mainītos
un nav jau arī tā
ka viss paliktu pa vecam
es vienkārši esmu piekususi staigāt šitajās čībās
es gribu savu
daudzu čību pasauli |
|
|
| |
[Dec. 27th, 2005|12:38 pm] |
sarkans sniegs uzsniga naktī
gribas teikt
ka tas derdz
bet nē
es staigāju apkārt un gaidīju nāvi
zibens nespēra naktī
es neesmu nopietna visādā ziņā
es nenesu sēras jums līdz
es vienkārši gaidu to ziņu no sirds
kad tā teiks
viss
viss!!
zem eglītes sēdēt ir kaitīgi
skujas iedursies kaklā
vai nav vienalga
es sēdēšu
un negaidīšu brīnumu
tie nāk pie manis paši
es atveru albumu
acis apstājas
kā lai aizver vakardienu
kā lai pieceļas un aizmirst
man patika
man patika tur būt
jo bijāt jūs
enģeļi
mani |
|
|
| |
[Dec. 19th, 2005|09:31 pm] |
|
skatos un domāju.. ticēt vai neticēt... viņa ir īsta? acis hipnotizē.. bet varbūt māna.. nekas.. man patīk.. es ticu ziemassvētku vecītim. viņš jau lido. pie manis.. |
|
|
| |
[Dec. 17th, 2005|07:04 pm] |
|
rrrrr... cepti kartupelji un tomaats.. Barclay tepat pa rokai.. muuzhiigais celjabiedrs.. nazhiem asmenji nenotriiti, ja durs, tad saapees visstipraak.. kriits shkjiist uudenii un nepaliek pat peedas.. lietuu pazuud viss.. mes pazudiisim.. vinji neatradiis.. vinji neredzees.. vinji nedzirdees un nebuus laika nesaprast..kaada balss kliedz pakausii......if not now, when? |
|
|
| |
[Dec. 16th, 2005|08:08 pm] |
|
vienmēr uz pasaules kāds, kuram bez Tevis ir auksti.. pelnrušķīt laiks ir laiks.. ceļš Tavs drīz vedīs uz pili.. paciet vēl grambas šīs.. drīzi nāks maķoņi zili.. es šodien esmu dziesmā.. es esmu nogurusi no tā visa.. no visa tā.. es ļaujos šai dziesmai.. Tev nebūs mani atturēt, jo es jau slīdu.. Tev nebūs mani mocīt, jo es jau zinu.. zinu visu, kas mani baida.. tas ir pārāk liels lielums lai to izmērīt, lai tam noticētu, lai iedomātu un neklausītu..es zinu..kas mani sagaida un turēs savās rokās.. uzsniga sniedziņš balts... smalks kā vissmalkākie milti.. |
|
|
| |
[Dec. 15th, 2005|12:18 pm] |
|
svecītes beigušās.. ziemassvētku smarža nekairina manu degunteli.. gaidu xmas.. gaidu 18... mani murgi varbūt pārstāsies uz brīdi tad.. šodien jau gandrīz zaudēju sevi.. it kā tikai viena Barclay cigarete ar nolauztu filtru... bet acīs caurspīdīgi riņķi iegriežās... un būkš! gultā iekšā..bezspēks sauca... aicināja pie sevis.. tas nekas ka rokas trīc no visa tā, es kā vienmēr izdzīvošu.. man ir spītīgs sargenģelis un par to viņam paldies..esmu iesprūdusi starp matemātiskiem brīnumiem.. tagad man ir pienākums.. uzturēsim nelielu haosu.. esmu haosa mīļākā kā nekā.... rētas sāk dzīt pamazam.. uguns vairs nesvilina manu ādu.. bet varbūt tomēr? varbūt pamēģināt vēlreiz? nē. tagad ne. tagad iejuksim tabulās.. tagad sajauksim skaitļus, paņemsim meiteni pie rokas un ierausim manā haosā iekšā.. tā vienkārši un jautri.. kaislīgi un klusi.. nemanāmi zibspuldžu priekšā...rrrrrrrrrrr..... |
|
|
| PANOMAKU (PAzūdi NO MAna KAbineta!) LIKUMI! |
[Dec. 14th, 2005|03:45 pm] |
1. PANOMAKA NEKAD NEMIRST
2. PANOMAKA MĒDZ NOKRIST NO GULTĀM UN SALAUZT GŪŽAS KAKLIŅU
3.PANOMAKA NOMOKA DAKTERUS UN DAŽREIZ LAI TIKTU NO VIŅIEM VAĻĀ VAR VIŅUS DRUSKU "UZSPRODINĀT" - NEJAUŠI PACELT GULTU DRUSKU PAR AUGSTU, LIKT IZKRIST NO GULTAS UN SALAUZT GŪŽU, LAIPNI PIESPĒLĒJOT CITIEM KOLĒĢIEM. |
|
|
| es jau tagad dievinu šo grāmatu!!! |
[Dec. 14th, 2005|10:37 am] |
|
panomaki, saturieties!! VML bez DP mēs nākam! :DDD |
|
|
| |
[Dec. 13th, 2005|06:12 pm] |
|
es šodien neēdu apelsīnus. jo nebija.. mans brālīts saka- dziļi sirsniņā jūtu.. tas nebija paredzēts.. tas nebija paredzēts.. sienas izlīmētas, nokrāsotas.. tagad gaidu.. ko? fakino pavasari!! es domāju.. es atkal domāju, vienmēr apjūku un tad atkal sev jautāju.. burvju aplis.. tāpat ka toreiz kā kāpurķēžu traktors mani savās važās turēja.. kaut kas skan! klusa elpa, un nepavisam vairs ne rāma..kas tas ir?? johaiidii, man akal bail! simtsreiz pagriežam galvu atpakaļ, cik reižu gan nav spļauts pār plecu.. cerams, ka tās zvaigznītes virs manas gultas ir īstas, jo savādāk kādēļ gan tas viss bija jādara.. vai bailes būtu bijušas veltas? vai labās domas būtu bijušas veltas? varbūt šie bailīgie vakari paši ir bijuši velti?? autogēnais treniņš mani dzen miegā, bet gulēt pie slimo kušetes ir bail... |
|
|
| i wake up in flames like every day with my heart in my hands.. again and again.. |
[Dec. 10th, 2005|01:29 pm] |
ausiis kliedz PND un taa saldseeriigi pie shiis palodzes.. "moraale shaada... gandzha kaut kaada" gribetos kaut ko panjemt.. shodien briivdiena... redzees... Question!
ai, kaa patiik.. atceros, kaa toreiz seedeeju uz proxy palodzes un baidiijos no augstuma.. iepaziishanaas toreiz galu galaa bija izdevusies.. oranzhaa kurtka pievelk juus, pievilks Tevi un mani arii jau pievilka.. dveeselju aarste..... vai mani izaaarstees? shie sakaltushie sirdii iespraustie zari buutu jaaizrauj.. nezin, vinjai izdosies? dereetu nosleegt deriibas.... |
|
|
| |
[Dec. 9th, 2005|10:44 am] |
|
mulsi šūpot kājas pāri gultai.. es domāju par šīs dienas sapni... Tu iekārdināji mani.. tik maiga āda un pavisam neliels pieskāriens.. Tu atmodināji vulkānu.. rīt dodamies kārtējā kaujā.. uz Rīgu.. dvēseļu ārste mani jau gaida...es vēl nezinu ko.. nē, laikam jau zinu.. man piesolīja kino par velti, lai tikai nedaru blēņas.. viņi nezin, ka tā pašlaik tā kā mana būtība... ne lepnums par to, bet apziņa, ka vēl neesmu gatava... |
|
|
| |
[Dec. 9th, 2005|10:29 am] |
šodien ar čībām pa sniegu.. starp pūkainiem radījumiem un tējas nedzeršanu... vēstures aizkrāsošana jāpārtrauc, manā istabā sākas remontdarbi.. nekas aizkrāsošu tāpat.. un nekad vairs nebūs.. neviens vairs neredzēs.. un es..
man patīk vārtīties sniegā.. tikai ar Barclay runāties vairs nevaru.. put down your cigarette.. sāp kakls atkal.. es baidos.. ja nu tas viss izrādās taisnība.. ja nu mani murgi ir patiesi... ko tad.. maijiņ, nedrīkst tik smagi elpot, vēl viss taču nav galā.. kāpēc šie pārsteigumi tik ļoti baida? whatever.. this is my united states of whatever.... viņi domā ka es atkal.. viņi domā, ka es tāpat.. |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2005|07:47 pm] |
vakardienas ārdīšanās pa ceļiem ir atstājušas pēdas... meitene alkohola reibumā iedeva stūri mazajam brālim, kas dzēra alu ar kompotu.. f***ing, kur man bij prāts.. nevajadzēja dot Tev svilināt riepas.. nekas nenotika, tikai šodien kakls ir savienots ar ausīm un liek skaļi sāpēs kliegt.. es nedomāju, ka viss tā.. es vienkārši gribu, lai ir labi..
Tu guli pilnīgā klusumā, un pēkšņi.. Tavā istabā kāds sasit trīsreiz plaukstas.. klusums... sasit vēl divas reizes.. man tik bail.. man akal bail f***ing.. es negribu vairs tā.. Tu atver acis un redzi, kaut kas slīd pa istabu.. spēcīgās elsas pārmāc klusumu.. iededz gaismu.. pieskrien pie durvīm.. atrauj tās vaļā... kāds stāv uz trepēm! es redzu! f***ing pazūdi no manām mājām! mamma! tētis! es iededzu gaismu... viņi joprojām ir tepat.. samiegojušies, bet tepat.. kas tas bija.. vai miegazāles ar alu dod šādu efektu? es ticu NLO f****ing!! |
|
|