|
Dec. 13th, 2005|06:12 pm |
|
es šodien neēdu apelsīnus. jo nebija.. mans brālīts saka- dziļi sirsniņā jūtu.. tas nebija paredzēts.. tas nebija paredzēts.. sienas izlīmētas, nokrāsotas.. tagad gaidu.. ko? fakino pavasari!! es domāju.. es atkal domāju, vienmēr apjūku un tad atkal sev jautāju.. burvju aplis.. tāpat ka toreiz kā kāpurķēžu traktors mani savās važās turēja.. kaut kas skan! klusa elpa, un nepavisam vairs ne rāma..kas tas ir?? johaiidii, man akal bail! simtsreiz pagriežam galvu atpakaļ, cik reižu gan nav spļauts pār plecu.. cerams, ka tās zvaigznītes virs manas gultas ir īstas, jo savādāk kādēļ gan tas viss bija jādara.. vai bailes būtu bijušas veltas? vai labās domas būtu bijušas veltas? varbūt šie bailīgie vakari paši ir bijuši velti?? autogēnais treniņš mani dzen miegā, bet gulēt pie slimo kušetes ir bail... |
|