| |
[Dec. 9th, 2005|10:44 am] |
|
mulsi šūpot kājas pāri gultai.. es domāju par šīs dienas sapni... Tu iekārdināji mani.. tik maiga āda un pavisam neliels pieskāriens.. Tu atmodināji vulkānu.. rīt dodamies kārtējā kaujā.. uz Rīgu.. dvēseļu ārste mani jau gaida...es vēl nezinu ko.. nē, laikam jau zinu.. man piesolīja kino par velti, lai tikai nedaru blēņas.. viņi nezin, ka tā pašlaik tā kā mana būtība... ne lepnums par to, bet apziņa, ka vēl neesmu gatava... |
|
|
