Sickbay of my imagination - Spartacus: Blood and Bullshit [entries|archive|friends|userinfo]
Entitious

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Spartacus: Blood and Bullshit [Jan. 31st, 2011|12:18 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|]

Sniegs Grieķijā, Itālijā, Turcijā, Trāķijā? Un kareivji bez apkures vazājas puspliki (wtf? grieķi tak cīnijās pilnīgi kaili, uzkrāsojušies un ar ieveidotām frizūrām). Lēts CGi (varbūt tas tīšām, kā jau pēdējā laikā modē?) Nemaz nerunājot par izskūtām romiešu sievietēm (neat booty thou). Pieņemu, ka runa klājas ap +- Bizantijas laiku, jo kad gan citreiz varētu apvienot spartiešu fanātismu ar romiešu fašistisko armiju?

Un vēl pāris sīkumi - skulptūras tiek parādītas klasiski "baltās", par spīti tam, ka pāris gadus atpakaļ zintnieki atklāja, ka visi tie krutie un skaistie akmens darijumi tika krāsoti histēriski spilgtās krāsās, izmantojot tos pašus pigmentus, kas tika pielietoti apģērba krāsošanai. Kā arī fīča par gladiatora likteņa izšķiršanu - īkšķis uz leju klasiski apzīmēja palikšanu uz zemes, tobiš atstāšanu starp dzīvajiem

Brr, aptuveni pēdējās s01e01 10 minūtēs man pazuda sakars - tie gūstekņi bija grieķi vai trāķieši?

Ak, tiešām, pārāk jau nobaroti tie "gladiatori" priekš tā laika kareivjiem, apparently, šis seriāls ir par puskailiem džekiem kaujās un daiļām, dažādas pakāpes kailuma jaunuvēm

Gaidu VFF un citu vēstures fanu frontālos uzbrukumus, jo šis ir ļoti spekulatīvs diletanta ieraksts
linkiestādi koku

Comments:
[User Picture]
From:[info]neoplasm
Date:January 31st, 2011 - 01:13 am
(Link)
vispār oriģinālās skulptūras bija no bronzas ar rubīnu un visādu citudīnu acīm. tās baltās un krāsotās ir tikai padjobkas, jo no bronzajām vēlāk praktiski ļauži izlēja bruņas un vairogus u.c. sadzīves tehniku.
[User Picture]
From:[info]himself
Date:January 31st, 2011 - 10:32 am
(Link)
Neesmu redzējis, lai gan esmu domājis kaut ko darīt tā labā. Man arī patīk skatīties filmas un piesieties pie sīkumiem.
Sīkumi filmās bieži vien ir nepareizi aiz tā, ka vēsturiskā precizitāte šķitīs pareiza tikai nelielai daļiņai cilvēku. Ja cilvēkam visu mūžu dzen iekšā, ka romieši valkāja svārkus un sandales, tad tieši tādi romieši viņam vislabāk iet pie sirds. Nesen noskatījos filmu par romiešiem Britānijas sniegos. Vazāšanās bez kārtīga apģērba šādā klimatā nebija filmas lielākā vēsturiskā neprecizitāte.

Šis fenomens nav tikai romieškino sakarā novērojams. Lasīju grāmatu par datorspēļu projektēšanu. Autors apraksta gadījumu, kad strādājot Disnejlendā un taisot virtuālās realitātes spēli par pirātiem un kuģiem, fizikāli pareizi izveidota pasaule intuitīvi šķiet nepareiza. Burukuģiem, lai šie ietu uz priekšu, vējš pūš no aizmugures un masta galā novietots karogs arī tiek attiecīgi pūsts uz priekšu. Savukārt moderniem cilvēkiem viņu mūza pieredze saka, ka tas nav pareizi - braucošam autombīlim piekārts karodziņš plīvo uz aizmuguri. Tad lai neradītu sajūtas apmeklētājiem, ka ar kuģi kaut kas nav labi - viņi izveidoja, ka karodziņā vējš ir no priekšas, kamēr burās - no aizmugures.