| Skābe |
[Sep. 10th, 2006|09:31 pm] |
| [ | Laikapstākļi mežā |
| |  lethargic | ] |
| [ | Putni dzied |
| | Futurama's tittle theme | ] |
Rodas vēlme izšķīst, ietecēt peļķē un saplūst ar apkārtni. Kļūt par ēnu tumsā, par neko vakuumā. Kļūt par koku un akmeni, ūdeni un zemi, gaisu un mākoņiem. Būt par apkārtni apkārtnei, par sevi sevī, par suni, kas cenšas noķert savu asti, virpuļojot neprātīgā ātrumā. Par vēl nenolauztu nocirstā koka zaru, par trolejbusu bez antēnām, par galdu bez kājām. Par cepumiņu, kuram nevajag rociņu, par kedu, kurai nevajag kāju...
Gribas uzvilkt jaku, bikses, un iet. Skatīties, kā pasaule kustas attiecībā pret mani, kā Saule riņķo ap mani, nevis es ap Sauli. Skatīties uz trulajiem mietpilsoņiem, pie kuriem piederu arī pats. Gulēt slapjā zālē, jūtot šo stindzinošo zemes siltumu, kas dzesē muguru. Iet uz Ziemeļiem, nonākot Dienvidos. Iejūgties Lielajos Greizajos ratos un valkāt tos pa debessjumu, dzenot izmisumā jūrniekus. Apēst Zemes magnētisko polu, liekot nojūgties kompasiem un apgriezt gravitāciju kājām gaisā, liekot Ņūtonam uzkrist uz ābola. Ieviest sakarīgu haosu šīs bezsakarīgās kārtības vietā. Zīmēt ceļus uz svītrām un bāzt galvu cepurē, nevis vilkt cepuri pār galvu.
Cilvēka mantkārība noved to izmisumā. "A ti dumal - v skazku popal?" Mmhm. Pasakā par ezīti miglā jeb pasakā par miglu ap ezīti. Pasniegt var dažādi, tikai lietas būtība nemainās - tā pati kastīte ap to pašu sūdu. Mainās tikai skatpunkts, kas ļauj paskatīties uz pasauli kājām gaisā. Uz kājām ar pasauli gaisā. Uz gaisu, ar pasauli kājās. Jā, tā pat būtu labāk. Skatīties gaisā, redzot, kā dziesma skan. Kājoties uz skatiem ar gaisīgu pasauli. gh, skan intriģējoši. Mēģinam vēlreiz? |
|
|
| Spēles? |
[Sep. 10th, 2006|11:01 pm] |
| [ | Laikapstākļi mežā |
| |  bitchy | ] |
| [ | Putni dzied |
| | Sepultura - The Hunt | ] |
Tu teici, vārdu spēles? Spēles ar vārdiem? Vārdi ar spēlēm? Ar spēlēm vārdi? pfe, kas ir vārdi? Tukša skaņa, teksts, sejas muskuļu konvulsija. Žokļa epilepsija. Putas uz lūpām. Vārda spēks slēpjas acīs, kuras raugās tālumā, raugās nekurienē, raugās asi un visu redzoši, tanī pašā laikā būdamas aklas un neko neredzošas. Vārds ir koncentrēta emocija, izteika skaņā vai burtā, lai atvieglotu uztveri. Kādēļ daudzi cilvēki slikti uztver runu caur telefonu? Pietrūkst sarunu biedra hipnotiskā skatiena. Acu, kas redz tev cauri..
Viegli ir melot pa telefonu. Viegli ir melot vēstulēs. Tie ir tikai vārdi, kuros nav ieliktas emocijas. Jo emocijām vārdos pietrūkst vietas. Jo tur knapi ietilpinās jēga.
Patīkami, laikam, ir melot acīs, apzinoties savu meistarību. Līdz vienam brīdim. Kad atliek skatīties spogulī un melot sev, acīs skatīdamies...
Hmm, kādēļ gan es pievērsos meliem, ja jau runa klājās par vārdiem? Tos var locīt, mainīt vietām, griezt kājām gaisā. Tāpat, kā burtus. Kā no Dieva vārda iahveh var iegūt pārējos 719 Dieva vārdus. Nav svarīgs burtu izkārtojums, vārda jēga slēpjas citur. Tāpat, kā nav svarīgs cilvēka ķermenis - viņa saprāts(dvēsele?) var būt krietni lielāks, vai krietni mazāks. Netici? Padomā, kā cilvēki saprotas, zinot pāris vārdus no valodas? Un kā šie paši divi cilvēki saprotas pēcāk pa telefonu?
Kā parasti - sviests divsimtgramīgās paciņās. Uz paletēm. Vienmēr un visur. Jebkādos daudzumos. |
|
|