|
|
Monday, October 1st, 2012
| |
8:07 pm
|
Tava zonde,
tā pati ko nesen palaidi
Kosmos, kas spīd tik spožs
Reiz ierāva manu dzidro acu skatu.
|
|
(comment on this)
|
| Sunday, September 30th, 2012
| |
5:26 pm
|
|
Skaļš klusum ausij liek tev sarauties mikroskopiskās daļu rezervēs. Un kad nokrīt muša, zeme pārstāj griezties. Pasniedza tev puķes un palūdz aizvērt nepieklājīgo muti. Ik reizes ,kad tīri zobus, neaizmirsti par mazo iesprūdušo kāju ,kas vienmēr paliek neiztīrīta. Paņem zobu bakstāmo un izskaud to ģenerējošo domu. Jel, nelabais reiz nācis, paņēmis tavu diegu un aptinis to ap visas pasaules zariņiem. Iedomājies, kāda brīvība tiks dota nākamajai paaudzes daļai, kad tie vairs nebūs jātīra?
|
|
(comment on this)
|
| Thursday, September 27th, 2012
| |
9:05 pm - nekas svarīgs
|
Līdz pēdējai tu izvilki.
Atkal jau biji aizgājis,
kad tava ēna pagriezās
un nosedza man ceļu priekšā.
|
|
(comment on this)
|
| Monday, September 24th, 2012
| |
8:14 pm
|
|
Kur tie laiki, kad slīd tava ēna pa netīras sienas malu. Narkomāni stūros laiza savas brūces un ar ekstāzes pilnām sejām lūkojas plašajā tukšumā. Ir kādi problēmu varianti nestabili neorganizētiem cilvēkiem, Ir kāds dziļas rīcības plāns ,kas vērsts uz gaišu un spožu nākotni. Ir daudzas un daudzi, kas nezin. Neviens patiesībā, jau pa lielam nezin neko. Viss ir tikai tāda milzīga vispasaules globālā ilūzija. Bet tas tikai, dažreiz, ka man gribas pajaukt savu galvu un citu cilvēku prātus, atkal tas biezpiens, kas katru vakaru ir manā galvā, bez dažām rindiņām ir, kā bez dažām sienām un baterijām.
|
|
(comment on this)
|
| Friday, September 21st, 2012
| |
10:12 pm
|
|
| |
10:07 pm
|
Paldies, paldies. (aplausi un runas beigas)
Tā arī neko īsti nepateikdams viņš nogāja no skatuves un noslaucīja asaras, morāle bija skaidra.
|
|
(comment on this)
|
| |
9:55 pm
|
Ceļojums ap pasaules sajūtām bija jauks.
Patiesībā, pēdējā brīža atklāsme nāca pavisam pēkšņi un negaidīti, tā bija par maukām.
Cik rupja reizēm mēdz būt maizes šķēle un siera gabals tai uz virsas, tik pat rupja var būt dzīve ar vārdiem spēlējoties.
Ir vīna glāze pie rokas, galvenais ,lai pati sev pie rokas vēl turos, jo kas cits vēl turēs sevi un tevi pie zemes virsas.
Dažreiz tiek pieķertas negantas domas šaudām nevainīgu cilvēku iegribas. Ir nežēlīga taisnība. Ir gudra sienāžu māja un kāja tavās jaunajās čībās. Paskaties, paskaties, cik daudz aiz loga jau sakritis sniegs, kamēr tu te lasīsi kārtējās dzejas rindas es jau būšu pabeigusi neatskatoties atpakaļ, un tur jau slēpjas tā kurmja aste. Nevajag jau gluži steigties, bet pēc tam vīlies pārsteigums sprāgs laukā.
|
|
(comment on this)
|
| Thursday, September 6th, 2012
| |
9:55 pm
|
Vakars ,kad vēl nav tā bijis.
Tik ļoti, ļoti es vēlos tevi sev šovakar blakus
Kad sirds no krūtīm lec ārā, kad elpa vairs nesķiet tik dziļa un debesis zilas.
riebjas.
|
|
(comment on this)
|
| Monday, September 3rd, 2012
| |
9:47 pm
|
Šij ir jābūt pēdējai vēstulei tev no manis, tad klausies uzmanīgi.
Es nevaru. Es nevaru. Visu laiku nedomāju par tevi, bet te nu tu atkal uzrodies. Es nevaru, daudz ko, bet es nevaru neskatīties un nedomāt par tevi. Tu visu laiku jau dzīvoji, kur citur, bet atkal pagājis ,kāds laiks, un te nu es tevi atkal redzu ietinušos manā šallē. Stalts, kā vienmēr izskatīgs un ar savu dziļo aptverošo skatienu. Tu stāvi tur, un skaties.
Tu mani esi tik ļoti iespaidojis, atstājis daudz kā tik laba un arī ko iemācījis par augstākām lietām. Tu esi man dārgs un vienmēr tāds paliksi. Nepatīk sentimentālas rindas ar banāli pilnām domām. Es nezinu, kas tas ir, bet man gribas izstāstīt par visām pasaules gudrībām ko esmu iemācījusies, stundām ilgi runāt un stundām ilgi klusēt ar tevi, gribu apskaut tevi, skūpstīt tavas lūpas un lasīt tev priekšā grāmatas.
Nezinu vai tas ir pareizi vai nē. Bet neviens tev neko nevar iemācīt par pareizas un nepareizas rīcības izpratni. Labāk mēģināt. Lai vai kā, es tev to nosūtīšu, es apsolos (ja neizlasīšu pēc ilgāka laika, un neuzskatīšu šo par pilnīgas degradācijas pazīmi). Es tev to nosūtīšu, kad man liksies, ka ir laiks to sūtīt. Varbūt drīz, varbūt nē.
Man tu pietrūc...
|
|
(comment on this)
|
| Sunday, September 2nd, 2012
| |
6:47 pm
|
Tātad. Kas rīt pa dienu? Labi, es tikai jokojos, ja kāds vēl kaut ko ieminēsies par skolu, tad viņš var iet un nomazgāt visus sakrājušos netīros traukus izlietnē, kas jau guļ tur visu vasaras laiku. Laikam, īsi par vasaru? - jauki,ātri.
Vasara bija izdevusies, nevarētu, teikt,ka tā bija vislabākā ,visideālākā un vēl visādos gudros vārdos uzrakstīt - Vienreizēja un bla bla bla. Tā protams bija viena lieliska vasara, daudz piedzīvojumi- nozīmīgu, milzīga pieredzes gūšana, un episku notikumu centrs. Tā paskrēja tik ātri un viegli. Atmiņā palikusi Labadaba, noteikti viens no jel vislabākajiem festiem, kas var būt. Protams 37 grādos trīs dienu trips ar kajakošanas laivām un bekpakiem. Ar grāmatām un dabu, un citādiem cilvēkiem. Daudz smieklu un vieglu domu. Izbaudīju katru lietu,ko vien deva šie trīs mēneši. Eksplorojot un aptverot katru mazāko detaļu. Tu kaut reizi apstājies meža vidū un domā: cik labi ir būt dzīvam. Un tad tu ievelc elpu vēl dziļāku un sajūti koku tīro dvašu un zāles maigo aromātu. Ir lietas, ko daudzi nesaprot par to cik ļoti man patīk dzīvot kā tarzānam mežā, pilnīgā izslēgtības nostūrī ,kur nav ne mzākā pirksta no civilizācijas un ikdienas steidzīgās burzmas. Tieši tāpēc man patīk vasara, nevis tāpēc ,ka ir silts un nav skola , bet tu vari beidzot atrauties pilnībā no visa un padomāt par tādām lietām, kas attiecas uz ko vairāk ,nekā uz pilnīgi šķietami nenozīmīgām lietām, kas šķiet tik ļoti svarīgas. Tu vari beidzot būt tas,kas tu vēlies, neatkarīgi no citiem. Darīt, to kas tev patīk un priecāties, jo tieši tā ir jāatvadās no savas ikdienišķās rutīnas.
|
|
(comment on this)
|
| Tuesday, August 28th, 2012
| |
2:18 am
|
Ja zūdi, tad ,jel, vis uzreiz. Tikai neslēpies krūmos, nenāc atpakaļ. Jo sētas kaķi tevi tā pat apčurās.
paldies.
|
|
(comment on this)
|
| |
1:54 am
|
|
Neviens tev nevar iemācīts ,ko nozīmē mīlēt. Neviens tev nevar iemācīt, ko nozīmēs sāpēt. Neviens tev NEKO nevar iemācīt sajust. Vis, viss, itin viss dzīvē iet caur savu sasodīto pieredzi. Sliktu , labu, vienalga kādu, bet savu īpašo pieredzi.Kļūdas pieļaut ir tikai normāli. Tā ir dāvana, kas ir tev dota tikai šodien. Neiznieko to. Varbūt rīt jau tevis nebūs, vai nebūs tas otrs vai trešais. Dari to, ko uzskati par pareizu , tieši šodien, tagad. Dari to ,kas liek tavai sirdij pacelties no zemes, kas liek tev pilnībā aizmirsties visās nebūtiskajās pasaules sīkdetaļās. Dari to. Tici sev, jo ja tu nemēģināsi, nekas arī nenotiks. Bez kokiem nav lapu, bez smiltīm nav jūras, bez vīrieša nav sievietes.
|
|
(comment on this)
|
| Monday, August 27th, 2012
| |
12:43 am
|
|
Vis ir tikai relatīvi, nav patiesības, nav īstenības, nav meli un nav tev arī mājas.
|
|
(comment on this)
|
| Tuesday, August 14th, 2012
| |
1:11 am
|
|
Mani tracina cilvēki. Uzpūstās emocijas, banālās darbības. Vispasaules cietēji dēvētie. Prāta manipulācijas. Neiecietīga rīcība no manas puses? Nē, tā nav. Pasaule jau griežas tikai ap sevi, un tevi, un mani, un mums? Un tālāk? Tu esi maza katastrofa mazs punkts nebūtībā. Šovakar pat zvaigznes mani padara traku. Ieskautas nedzidrās debesīs, tās vienalga spīdēs man virs galvas. Es nezinu, kas notiek ar mani. Es neesmu tā, tā es pati ,kas biju. Ir laiks aiziet. Ir laiks nomest šo debīlo sajūtu ,kas vajā mani jau pāris mēnešus. Būs grūti, būs tik pat grūti,kā resnam cilvēkam nomest svaru, smēķētājam atbrīvoties no nikotīna devas un prostitūtām no seksa. Es nevaru. Es nevaru šeit vairāk būt un palikt. Ir laiks mainīt zemes stāvokli.
|
|
(comment on this)
|
| Friday, August 10th, 2012
| |
1:46 am
|
|
Ievērības cienīigas stāv paceltas rokās tavas mazās hipoglikēmijas rozīnes, ar kurām nepamanot esi aplipinājis visas pasaules vērtības.
|
|
(comment on this)
|
| |
1:26 am
|
Atkal tas ir piepildījis manu sirdi. Tas, nu tas kurš parasti apciemo Madi.
Nu.. Tu jau droši vien zini. Diena kā diena, nedaudz gaišākās noskaņās par bronzētu metāla ripu. Vairāk jau par godu,laikam.. Protam, esmu lepna.Vairāk un vairāk, tu saproti,ka vasara ir tik īsa, ka tev jaut tā pietrūkst. Šī noteikti nav pati labākā brīvā laika pavadīšana, bet nenoliedzami ir gandarījums par sava neko nedarīšanas prasmes izaugsmei. Pie katra mazākā momenta, tu aizvien jūti un izgaršo katru minūti ,ko sniedz šī dzīves elpa. Pēdējā laikā sajūtos tik dzīva, ka pat atļaujos reizi iejiet aukstā dušā. Man patīk, absolūts bezsakarīgums šodien pār mani.Man šķiet, tas uz to brīvdienu rēķina, lai kas labāks nākošajai reizei.
|
|
(comment on this)
|
| Tuesday, July 24th, 2012
| |
12:47 am
|
|
Sviestā izsmērēts un rokā paglaudīts. Liekas klāt jau kārtējā rutīna. Bezdarbības un bezjēgas pavedinošais skatiens. Bezsakarība ,kas valda ir īstākā sakarība, ar bez sakara nenospraustām robežām bez izejošas vienības taisnes. Tā pat kā Aristotelis teica,ka formas un matērijas mijiedarbībā forma vienmēr ir aktīva, matērija pasīva. Tāda ir tiešās neloģikas loģika. Cepts un saldēts kruasāns ir tas pats kas vārīts. Tomēr maģisks pieskāriens caur itkā patiesības realitātes ilūziju ir tikai virtuāla burvība, kuru varam baudīt dzīvā varbūtībā. Nu ,ha, šovakar es neesmu bijusi pietiekami loģiska, lai varētu teikt, ka esmu šodienas sakarīgākā absolvente. Bet tikai relatīvi. Relatīvi lielā mērā.Ja tāda lieta ,kā visaptverošā kvantitāte pastāv zemes traktētajās dzīves zarnās
|
|
(comment on this)
|
| |
12:18 am
|
|
| Friday, July 20th, 2012
| |
12:26 am
|
|
Apceri un paceri. Tas ir kaitīgi. kaitīgi ir arī smēķēt, tā pat kā domāt pārlieku daudz ir kaitīgi. Tā ir cilvēces lielākā vaina, domāšana. Nevari neko izgriezt , neko izņemt jo tev nav ko.Bet man pa galvu skraida jauni pensionāri, skraida arī ovālas un kvadrātainas domas ar tukšu vidu.
|
|
(comment on this)
|
| |
12:26 am
|
|
pielika roku. sakarsa. nokrita nags. nokrita uzkrāsotais nags. Kāds pacēla kā tādu laimes monētu un iemeta strūklakā. Interesanti, kā šausmināsies apkopējs vai arī tieši tas, laimīgais plastikas moceklis nesīs jaunu veiksmes stāstu pasaulei?
|
|
(comment on this)
|
|
|
|
|