 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
universflora's Journal
Tā arī liekas, ka arī neviens nesapratīs īstos šīs dzīves iemeslu cēloņus. Lielie pasaules dārgakmeņi ir tieši zināšanu bagātības. Jo relatīvi vairāk ko zini, jo vairāk saproti cik maz patiesībā tu zini.
Kā var cilvēki iemācīt neuztraukties? Dažreiz man pat pietiek nekaunības kaut ko argumentēt sev pašai par to,kas ir un nav taisnīgi. Cilvēku lielākā nelaime ir tāda,ka tiem par daudz atļauts domāt.
Zaļa spalva un greizsirdīgs kucēns,kas bezpalīdzīgi skrien man pretī pa tumšo tuneli. Tad paņēmu viņu savās maigi skarbajās rokās un nopūtos. Nelaimīga dvēsele manās rokās. Tā jau ir katru dienu, kad eju gar to simtgadīgo parku,kur vienmēr koki tik stalti, zālājs perfektās līnijās nolīdzināts un bērnu smiekli vienmēr atskanēs no tālajām šūpolēm, kas tika iekārtas dižā ozola zaros. Tā jau tas laiks paiet. Katru dienu savas bēdas. Katru dienu sava nelaime. Vienmēr ir kā nebeidzamā loterijā, kur tikai uzvarētājs būs tas nelaimīgais. Viss ir apgriezts, cilvēki baidās, ka kārtis kritīs tieši viņiem. Liktenīgās kārtis. Tā ir nelaime. Galvenā balva ir nelaime, kas atgadīsies ar tevi. Varbūt, tev nomirs tuviniek, draugs vai tu pats. Tā ir dienas spēle. dzīves spēle, tādēļ dzīvo tā ,lai to nenožēlotu,lai katru nākošo dienu tu varētu kļūt nevis par kārtējo uzvarētāja upuri, bet laimīgo uzvarētāju,kas uzvar visas pasaules sāpes, un apgāž morāles sienas.
-atkāpe, atkal.
No sērijas nedaudz par tevi.
Ieskrienu tualetē un aizcērtu durvis. Sirds sāk dauzīties, jo atkal pavizēja tavas mirdzošās acis, gar mana skata stūri. Viegli smaidošas acis. Bet lūpas nekustīgas kā sargi pie prezidenta pils vārtiem. Notupjos un sirds sāk dauzīties. Starp diviem cilvēkiem var valdīt naids,mīlestība, draudzība,kaisle, līdzjūtība un nekas. Es nerunāju par mīlestību, tikai iestarpinu, šķiet, nozīmīgu citātu,ko lasīju. nedaudz pārveidotiem vārdiem, tas skanēja apmēram šādi - Kas ir mīlestība? Kas tev manī patīk? Robijs vaicāja Patai. Un pata atbildēja,ka ja jau es to zinātu tas vairs nebūtu interesanti un tā vairs nebūtu mīlestība.-. Laiks jau pagājis kopš tās reizēs, kad tikāmies ,kad tikāmies pēdējo reiz. Bet tomēr dvēselē es jūtu ,kaut kā trūkst kaut kā trūkst un tas esi tu...
Varbūt vēl tevi mīlēt, varbūt vēl tev atzīties, kad man sāp, kad tevis nav klāt. Varbūt vēl tevi mīlēt, varbūt tev vēl atzīties, kad sāp, kad tevis nav klāt. Bet tomēr dvēselē es jūtu, kaut kā trūkst. Bet varbūt, nē. bet varbūt tiešām, ir labi kā ir. Ir labi kā ir, jo bija jau labi kā bija...