1) nepieredzētas muskuļu sāpes no pārmērīgas dejošanas
2) senaizmirsto kakla sāpju un iesnu parādīšanās.
3) nogurums tādā pakāpē, ka ceļos ik pēc 3 stundām, jo šķiet neticami - kā tā - drīkst gulēt.
4) uzradās arī tāda aizmirsta sajūta, kā pamosties cauri slapjai no tā, ka ķermenī aktīvi notiek cīņa par to, kuras baktērijas tad ieņems imunitāti - labās vai nelabās.
5) pilnīgs šoks balsij - 4 dienu klaigāšana vai dziedāšana korī 8 h/dienā kā minimums, varbūt mana smadzeņu šūna netiek līdzi, bet balss vēl kaut kādā mērā ir palikusi - gaidu rītdienu - kas nu būs.
6) bailes, tādas, trilleru cienīgas, no tā ka mūki pārvietojas bez skaņas, slīdot cauri istabām, sevišķi, ja galīgi to negaidi. Atprātotāji, nu toč ;D Un vispār viņi nesmaida, kas man liek domāt, ka būtpar mūku nav gluži tas aizraujošākais darbs :D
Visādi citādi Seckau skaista kā vienmēr, auksta kā vienmēr, vēl sniegs ir kalnu galotnēs, pirmie koncerti ar Cantanima un vienmēr garšīgais klostera ēdiens, mmm... :)
Pa rītdienu cenšos atgūt kaut nedaudz veselības un tad jau - Bāzele, Šveice. :)