Denas stunda bija forša, jāatzīst - viņa zina, kas kurā brīdī jāpasaka, lai dziesmas kvalitātes augtu par daudziem desmitiem procentu, kaut gan doma par to, ka man ir jānoaranžē Nature boy mani nesajūsmina, sevišķi, ja skola ir brīvdienās slēgta ( nolāpītais 1. maijs ) un termiņš ir - otrdiena.
Dienu izglāba Robs ar Karelu - šie smieklīgie trombonisti mani uzaicināja vakariņās un pēc tam mēs devāmies uz kādu tipisku Austriešu bāru, kurā mūsu kolēģis spēlēja Austrijas folkmūziku. Brīnišķīgi.
Puikas mani izdancināja pamatīgi. Tad ieradās arī varenā četrotne - Benijs, čalis, kura vārdu es nekad neatceros, Eds, kas ir džeza nodaļas vadītājs un daudzfunkcionālā Štefija - studiju biedrene, kas ir kopā ar Edu, iestājās kā tromboniste un ir pārkvalificējusies par pianisti. Vakars pavadīts dejojot, runājot un dejojot. Ak, šī folkmūzika - vienas vienīgas ātras dejas, vienīgā kustība ir griešanās uz riņķi, bet mēs ar Robu attīstījām mūsu deju tehniku, pievienojot dažus moderno deju un salsas elementus. Un apsmējāmies par faktu, ka latviete ar holandieti un zviedru dejo austriešu dejas. :)