nākotnes · atmiņu · pieraksti

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Šodien Stjepko Gut mācījās kas ir levels un kas ir shadowas/highlights utt.... Ģeniāli. Viņam ir 60 gadu un šodien mēs viņam meklējām pirkšanai piemērotu ziepju trauku un viņš mācījās apstrādāt bildes, visu laiku reaģējot kā sajūsmināts mazs bērns par katru radikālāku izmaiņu fotogrāfijā :) . Pretī dabūju ieskatu viņa apbrīnojamajā jazz un trompešu kolekcijā kā arī kaudzi ar ierakstiem, līdz ar to arī izpildītu mājas darbu pie Jorga ( tas ir labais, jo visi pārējie studenti besās ārā ) . Nu jā, ja palasa Stjepko biogrāfiju netā, tad nav brīnums, ka viņam ir izcila kolekcija, jo ar pusi no mūziķiem viņš tāpat ir spēlējis kopā...apskaužami.

Šodien satiku Zani. Cik nepierasti runāt ( runāt, nevis rakstīt vai lasīt ) latviešu valodā. Ik pa laikam iespraucas angļu vai vācu valodas vārdi, jo tie šķiet precīzāki, piemērotāki. Bija jau piemirsies, ka šajā pasaulē eksistē arī reāli vīrieši un visas no tās izrietošās reālās problēmas. Tas ir jauki, jo ar nekādām privātas dabas negācijām Grāca man neasociējas pilnīgi nemaz un visas meiteņu klačas institūtā vienmēr vairāk skan kā anekdotes vai jautri fantāziju stāsti ( jo lielākoties paliek fantāziju līmenī no sērijas - viņš uz mani TĀ paskatījās ).

Šodien mājās esam tikai mēs ar Andy, pārējā 'ģimene' aizbraukusi uz laukiem. Apceram iespēju doties uz kino, kā nekā joprojām neesmu saņēmusies doties uz IMAX šeit. Alise Brīnumzemē - tomēr bērnības pārlasītākā grāmata, jo kaut kā tā grāmatiņa vienmēr Mālpilī uzradās degungalā un kad iesāku lasīt, nemācēju ( un nevajadzēja jau arī ) atrauties. Atceros, ka reiz man vajadzēja piedalīties publiskās runas konkursā. Visi bērni, kā labiem bērniem pienākas, stāsta latviešu tautas pasakas un deklamē Aspazijas dzeju, kamēr Una mierīgi stāsta Selindžera stāstu par banānzivīm, kur galvenais varonis, manuprāt vīrietis ar pedofīliskām tieksmēm beigu beigās izdara pašnāvību un kā dzejolīti 10 gadīgā Una skaisti nodeklamē :
Krēslojās. Slipīgie nāpšļi
Stirinājās pa zāli.
Un pēdīgi šķita cītari
Kā zaļi tupuči tālē...utt..

Tiešām, šī bezgala skaistā dzejoļa internetā nav ( krustmammik, Tev nav ? )
Tomēr, es ĻOTI priecājos, ka man ir tik foršs krustmammiks, ar savu izcilo oriģinalitāti!
( kurš gan cits būtu man ieteicis Selindžeru un Alisi brīnumzemē ? :) )
:*

* * *
On 15. Marts 2010, 12:46, an anonymous reader commented:
nu jāpaskatās - tev vajag pilnā redakcijā? eh...izsmējos gan par šo te ierkastu. jautrā ģimenīte...:)
* * *
On 15. Marts 2010, 12:49, an anonymous reader commented:
ķipa bija tā:

bīsties rifkarīļa, mans dēls, tas ir briesmogs no pekles,
krūmos kašājas maitasputns cēls - šausmonīgs briesmoneklis

viņš ņēma vairogu, zobenu, draugs, pilns varonības līdz malām
un gāja tālu, kur tumtumkoks aug - līdz pašam pasaules galam

tur viņš zem koka nostājās cēls un ilgi gaidīja, protams,
līdz rifkarīlis briesmīgais šurp laidās burbuļodams

un brīkš un brākš un liesmas šņāc un zobens cērt caur liesmām,
un galvas krāc un galvas drūp, nu gals ir visām briesmām

ak, rifkarīļa uzveicēj, nu nāc pie manas krūts,
lai slava varonim - hei, hei, un savus lauus plūc

krēslojās. slipīgie snāpšļi stirinājās pa zāli
un tālumā šķita cītari, kā zaļi tupuči zālē