Kā mani sajūsmina viņu priecīgās sejas, bučas un stāsti. Mani mīļie mājnieki...
Latvijas kopsavilkums : Tās bija trakas, emociju augstākajos punktos izvliktas divas nedēļas. Protams, ir neizsakāmi aizkustinoši satikt vecvecākus, vecākus, bērnus, draugus. :* . Taču, ja vien es vienu daļu šo cilvēku varētu ielikt tajā ikdienā, kas man ir te, Grācā... Miers un Fenias smaidīgais ģīmītis, virtuvē vārās buljons, nosarkušais Andreass.... Mans mieriņš atgriežas. Šeit tempi ir lēnāki. Latvija turpretī sajūta kā lielā skrējienā un konkursā. It kā viss tik mīļš, tik pazīstams un tik...nu, jūs jau zināt. Un tomēr, man patīk tieši manas divas dažādās dzīves...
Un, PALDIES visiem par šīm divām nedēļām Lv - tiekamies lieldienās!
:)