Šonakt sapnī skatījos uz "Aizupēm" un izdomāju, ka jāpārbūvē jauns jumts. Uzreiz parādījās celtnieku brigāde un pārbūvēja pirmo stāvu kā kaut ko līdzīgu Buku muižai - ar kolonām, tikai dzeltenās krāsas vietā bija rozā. :)
Šodien ar Tuomo runājot par naudu, aizrunājāmies par sapņu ieguldījumiem nekustamajos īpašumos - sapņu, jo tiem nav jābūt nedz izdevīgiem, nedz loģiskiem, nedz iespējamiem - vienkārši sapņu īpašumi. Tuomo nopirktu māju, kas viņam bija tā, kas man ir Mālpils, bet ko viņa mamma kaut kad pārdeva. Tā kā "Aizupes" ir omopja, tad es teicu, ka ja reiz sapņu īpašumi tad - Bukas. Jo kāda jēga no tās superskaistās vietas, ja tā netiek izmantota - vismaz uztaisītu kā vecos laikos… un jā, ar ezeru un ūdenskritumu! Man gan no pašas ēkas vienmēr bija bail. Laikam iekšā es nekad tur nebiju ( vai tomēr ? ), bet jau ārdurvis bija ļoti biedējošas! Tā ka muižā es pati nekad negribētu dzīvot, teorētiski tā vajadzīga tikai, lai būtu pieeja ezeram un ūdenskritumam, bet pieļauju, ka īpašums šajā gadījumā ir ezers + muiža, bet to vienmēr var pārtaisīt par viesnīcu, utt… . Centāmies uzminēt īpašuma aptuveno vērtību. Vienīgais ko atradu ir "Salmiņu" lidlauka cena ( 8.2 ha zemes ) - 86 000 latu. Interesanti, ka no 8 pircējiem neviens tā arī šo īpašumu nav nopircis un teorētiski Salmiņš ir vienīgais, ka šo vietu pieskata. Lai gan lidlauku reizēm īrē skaidaiveri un tas tiek izmantots avārijas situācijās lidojumus starp leišiem un Ādažiem. Zinot segumu - es nezinu kāda reāla pievienotā vērtība īpašumam reāli ir… Lai kaut ko tur izveidotu taču viss ir jānojauc sākumā nost… un jāpārlej viss asfalts… un ne jau parasts - lidostu segums… Īstenībā ļoti interesanti tā papētīt. Lidlauka cena liek domāt, ka bez multimiljonu kredītvēstures pie ezera ( un muižas ) man netikt. Mans naudu šķērdējošais boss sūdzējās - grūti, kad ir nauda ko "dedzināt" ( tā tikai ebreji Ņujorkā var īdēt… ). Es teicu, ka es gan gribētu, lai man tāda nauda būtu, jo man ir plāns! :)
Šodien ar Tuomo runājot par naudu, aizrunājāmies par sapņu ieguldījumiem nekustamajos īpašumos - sapņu, jo tiem nav jābūt nedz izdevīgiem, nedz loģiskiem, nedz iespējamiem - vienkārši sapņu īpašumi. Tuomo nopirktu māju, kas viņam bija tā, kas man ir Mālpils, bet ko viņa mamma kaut kad pārdeva. Tā kā "Aizupes" ir omopja, tad es teicu, ka ja reiz sapņu īpašumi tad - Bukas. Jo kāda jēga no tās superskaistās vietas, ja tā netiek izmantota - vismaz uztaisītu kā vecos laikos… un jā, ar ezeru un ūdenskritumu! Man gan no pašas ēkas vienmēr bija bail. Laikam iekšā es nekad tur nebiju ( vai tomēr ? ), bet jau ārdurvis bija ļoti biedējošas! Tā ka muižā es pati nekad negribētu dzīvot, teorētiski tā vajadzīga tikai, lai būtu pieeja ezeram un ūdenskritumam, bet pieļauju, ka īpašums šajā gadījumā ir ezers + muiža, bet to vienmēr var pārtaisīt par viesnīcu, utt… . Centāmies uzminēt īpašuma aptuveno vērtību. Vienīgais ko atradu ir "Salmiņu" lidlauka cena ( 8.2 ha zemes ) - 86 000 latu. Interesanti, ka no 8 pircējiem neviens tā arī šo īpašumu nav nopircis un teorētiski Salmiņš ir vienīgais, ka šo vietu pieskata. Lai gan lidlauku reizēm īrē skaidaiveri un tas tiek izmantots avārijas situācijās lidojumus starp leišiem un Ādažiem. Zinot segumu - es nezinu kāda reāla pievienotā vērtība īpašumam reāli ir… Lai kaut ko tur izveidotu taču viss ir jānojauc sākumā nost… un jāpārlej viss asfalts… un ne jau parasts - lidostu segums… Īstenībā ļoti interesanti tā papētīt. Lidlauka cena liek domāt, ka bez multimiljonu kredītvēstures pie ezera ( un muižas ) man netikt. Mans naudu šķērdējošais boss sūdzējās - grūti, kad ir nauda ko "dedzināt" ( tā tikai ebreji Ņujorkā var īdēt… ). Es teicu, ka es gan gribētu, lai man tāda nauda būtu, jo man ir plāns! :)