Vasarā, ballējoties pa Williamsburgas hipsteru naktsdzīvi, Džeimss atrada uz ielas nomestu puķi puķpodā. Puķe bija galigi sanīkusi, ar appuvušām lapām un, lai gan redzams, ka tā vēl cīnījās, bija skaidrs, ka nekāds ilgdzīvotājs no šīs puķes nesanāks… Džeimss izdomāja, ka tā puķe man ir jāuzdāvina. Zinot viņu, tas bija jauks žests, tikai ņemt "bezpajumtnieku" bomzīšpuķi baigi negribējās. Ballējāmies vēl kādu laiku un es izdomāju, ka to puķi paņemšu, ja atcerēšos. Tagad mājās, saulīte, smukā violetā māla podiņa ar smukiem rozā ziediem taisās plaukt mana rozā Kalanchoe ( nezinu lv vārdiņu ). Vēl mazliet šķība un greiza, bet stipra, 4 reizs lielāka kā sākumā un dikti koša…