Tādas dienas, kurās viss iet šķērsām. Skrienu uz autobusu, esmu 15 sekundes par vēlu. Tieku līdz metro - 3 sekundes par vēlu. Veikalā ir viss tikai ne tas, ko vajag un bankas karte tiek nobloķēta, jo swedbanka ir dīvaina ( nu, es jau atbloķēju, bet jebkurā gadījumā... ), pastā visu sajaukuši un sāp vēders. Boss īgņojas un manas angļu valodas ne-zināšanas mani nevajadzīgi apkauno nepiemērotos mirkļos. Un darbā ir tik daudz darāmā un viss tik atbildīgs, ka ļoti bail kaut ko netīšām sajaukt, kā tas, protams, sanāca vakar. Nu un tad, ka grupa ierodas stundu vēlāk ?
Pie labām lietām - pēkšņi masveidā ieplūda nauda no gandrīz visiem projektiem, turklāt dažiem tik veciem, kas vēl pirms USA tika darīti, līdz ar to jau teju aizmirsti... Vakar bija jāizpalīdz vienai dziedātājai un jādzied viņas vietā, bija foršs koncertiņš. Otrdien precās dzīvokļa biedri. Pirmoreiz pēc ilgiem ilgiem laikiem braukšu limuzīnā - takš tomēr forši pa Ņujorku tā vizināties! Nu ko, jācer uz labāku rītdienu ( Labāka rītdiena izklausās kā partijas nosaukums... (?) ), un jādzīvo tik šī diena nost, kā nekā - neies jau mest plinti krūmos...