Virtuve. Vakars. Es, Tuomo, Dos... scēna notiek bez nekādām emocijām,smiešanos... pieeja kā zinātniskam eksperimentam.
Dos : kā tu domā, vai mūsu viesistabas koka grīda sašķaidītu šo māla bļodiņu ?
Una : es domāju, ka virtuves flīzes sasistu labāk...
Dos paņem ieplēstu bļodiņu un met pret dzīvojamās istabas grīdu...
Una paņem un lielāko nesaplīsušo daļu sasit pret virtuves flīzēm...
Dos : jā, flīzes laikam labāk plēš, tikai bail pašas flīzes pie reizes sasist...
Una un Dos paņem slotas un visu saslauka.
Tuomo : ......... es dzīvoju ar trakajiem....
Birojs. Pēcpusdiena. Apkopējs tik tiko aizgājis. Viss ofiss smird pēc hlora. Una atstāj vaļā durvis un apsēžas pie datora.
Pa trepītēm pie durvīm sākas troksnis no gumijas sandaļu plaukšķēšanas. Una aiziet pie durvīm un klāt pieskrien maza mulatu meitene.
Meitene : Tu atstāji vaļā durvis!
Una : Es zinu. Es vēdinu biroju.
Meitene : Es esmu Samanta. Kā sauc tevi ?
Una : Es esmu Una, ko tu te dari ?
Samanta : Es te agrāk nācu spēlēties. Kad tevis te vēl nebija. un birojs nebija..
Una ātri aizdomājas, cik ilgi šeit ir birojs...
Una : Cik tev gadu ?
Samanta : Pēc 3 dienām būs deviņi!
Una : Daudz laimes, ja nu mēs vairs netiekamies!
Samanta : Tu mani redzēsi daudz - manam vectēvam šī māja pieder!
Una : Tu te dzīvo ?
Samanta : Nē, bet tagad tu esi mana jaunā draudzene un es nākšu pie tevis ciemos! Attā! :)