Ņujorka - pilsēta, kas guļ. Tikai ļoti īsu laiku. Ņujorka ļauj tev iemigt un tad modina nesaudzīgi, kā mammas modina pusaudžus, agros skolas rītos... Modina ar skaļām sirēnām un prātā sajukušām signalizācijām, kas vairs nemāk apstāties. Smagajām mašīnām, kuru lēnums ( un saceltais troksnis ) liek citām mašīnām pīpināt līdz nemaņai... Ņujorka modina agri un tai tik tiešām neinteresē, ka tavs dienas ritms nesākas sešos no rīta. Kāda melnā sieviete no "projektiem" ( tiem, kas nezina - projekti ir daudzstāvīgas dzīvokļu mājas, kurās dzīvo tā ļaužu daļa, kuriem naudas teju nav, tāpēc dzīvokļos biežāk dzīvo krāsainie, kas nereti darbojas narkotiku, ieroču vai kontrobandas lauciņā ) lamā no panckām ārā savu vīrieti, kārtējo reizi pierādot, ka ar zināmu daļu kreativitātes pat angļu valodā var likt otra ausīm pietvīkt kaunā no dzirdētajām metaforām. ( bet tikmēr kvartāla iedzīvotāji var vien minēt, vai viņš viņu tiešām krāpa, vai kā pats teica - aizmiga pie sava "buddy" pēc lielākas iedzeršanas...) ( "un nē, mīļā, tur citas nemaz nebija..." ). Ņujorka modina ar bungām tā, ka pat tiem, kam sirds apstājusies varētu atsist ritmu atpakaļ... bet reizēm Ņujorka guļ... Tikai ļoti īsu laiku...