Lai arī neprātīgi karsts ārā nav ( +28 C ), tomēr vasarās Ņujorka pārtop par lielu betona miskasti. Smakas, kas izplatās no pilsētas ielās izliktajiem miskastes maisiem lavās gar cilvēkiem un tev atliek vien cerēt, ka nākošajā tevis ievilktajā elpā nejautīsi žurkas apgrauzto, nedaudz iepuvušo ābolu, ko kāds bezpajumtnieks vienaldzīgi nometis uz ielas... Rīgā lietus notīra ielas un piepilda gaisu ar atblāzmu par svaigu, pēc ievām un tikko pļautas zāles smaržojošu gaisu, Ņujorkā lietus piles izčākst uz karstajiem trotuāriem "uzdodot garu" un mitro, lipīgo gaisu piepilda jau iepriekš minēto smārdu buķete. Tāda lielpilsētas romantika, lūk! Tikmēr darbā un mājās vīriešu dzimums ir izlaidies. Atliek vien izbraukt uz nepilnu mēnesi, kad dzīvoklis tīrīts vairs netiek un vienīgais, ar veselo saprātu apveltītais dzīvokļa biedrs, parūpējies par manām puķēm prombūtnes laikā laimīgi smaida, redzēdams, ka puiši atkal sāk sarosīties, jo mājās ieradusies dusmīgā Una. Tā, kas visus sūta gulēt, neļauj pa naktīm taisīt kaķu koncertus un rūpējas par to, lai iešana dušā nepadarītu netīrāku kā pirms dušošanās ( jo vannasistabas mazgāšana maniem puikām joprojām šķiet mistikas pilns rituāls ar tikai sievietēm zināmiem noslēpumiem, kas pilni sarežģītiem burvju vārdiem vannas tīrībai un melno maģiju tualetes poda spozmes atgūšanai... ). Jā, Ņujorkai nekad neviens nepietrūkst un te nu mēs esam kviti. Un tomēr, savs šarms šīm tik pilnajām, tomēr vientuļajām ielām ir un dzīve rit divreiz ātrāk kā jebkur Eiropā. Un tad tev atliek vien cerēt, ka būsi starp tiem dažiem, pret kuriem Ņujorka ir ne tikai laipna, bet arī devīga un, ka sagrauto sapņu kaudzēm nekad nepievienosies tavējais. Priecāties, ka istabā ir gaisa kondicionētājs, kas nošķir tevi no ielu īstenības un, ka virtuvē gaida vīra gatavotas vakariņas. Novērtēt, ka tev ir darbs un tavs dzīvokļa biedrs tevi aizlidina līdz darbam mašīnā. Par lietām, kas padara dzīvi skaistu, jo šeit skaistums ir jārada vai jāizdomā ir tev pašam. :)