Soprānu kaudzēm, tenori - daži, alta - neviena, izņemot mani.
Mājupceļā izdomāju apskatīt Modernās mākslas muzeju arī no iekšpuses.
Izstāde - Andy Warhol, Barrnett Newman un Christofer Wool.
Warhola video ir ļoooti forši, visas trijotnes gleznas - nu es vienkārši nemāku novērtēt to kā mākslu, ja ļaujat izteikties brīvi - pilnīgs stulbums, jebkurš to var un bieži vien ideja - nekāda.
Taču interesanta izrādījās kāda vecāka gadagājuma amerikāņu trijotne.
Sieviete, gaumīgi ģerbusies, īsāka par mani, kalsna, ar čirkainu bobu un (!) basketbola botām kājās un viņas ar īpašām pazīmēm neapveltītais kungs.
Kā arī gara auguma, sirms vīrietis sūnzaļā, līdz potītēm garā mētelī.
Sarunas tik feinas, ka gribējās palūgt, vai drīkstu klausīties.
" Oh, such a perfect proportions...What did He (Warhol) thought about when...there is soo much space....yeah, and 1970 year he...they have such a nice exhibiton here, well previous time i saw Newman...etc.."
Cilvēki, kas rādās tiešām ir šīs 'mākslas' lietpratēji, taču no viņiem starojošā elitaritāte un 'iegrimums' mākslā apslāpēja manu patieso vēlmi ar viņiem parunāt...
:)
Uzvārīju visveselīgāko zupu. Kartupeļi, burkāni, zaļās pupiņas, zirnīšu, kukurūza, sīpols, daudz dilles, paprika... kā arī nopirku turku veicītī svaigu svaigu bageti un uztaisīju ķiplokmaizi :)
Sīkā vaļājas pa rokām, jo Mihaels aizbraucis uz 3 dienām uz Vīni, tāpēc mums te ir ladies nights! ( Andy neskaitās, jo viņam jātusē :) )...