Pēdējā laikā nolijis tik daudz, ka mūsu upe - Muhr - ir izgājusi no krastiem, appludinot visu, kas iespējams. Tilti ir slēgti un policija un ugunsdzēsēji piepildījuši pilsētu ar sarkanām un zilām gaismām. Upe, kas parasti ir ļoti strauja tagad izskatās pēc īstas elles rīkles - ziņās skatījāmies, ka kāds puisis noslīcis, bet līķi atrast nav iespējams, jo upe ir tik strauja, ka, man šķiet, ka pat uz šejienes neirobežotā ātruma bāņa mašīnas tik ātri nebrauc, kā nolūzušie koki, kas peld pa upi. Bailīgi... Visi mani skrejceliņi ir pāris metrus zem ūdens... Par ko citu - šodien bija fotosesija ar Terēzas vecākiem. Ļoti skumīgi - vecāki un vecvecāki ir bēdīgi un pārdzīvo, ka Terēza tā nozudusi. Cerams, ka drīz nāks pie prāta un vismaz ar ģimeni sāks kontaktēties... Kopumā par sajūtām - pleci ir pārāk saspringti, visi uztraucamies par konkursu, jo mums ir tik labs līmenis un mūsu grupai ir lieli ego, tā, ka bail kaut ko sabojāt.... turiet īkšķus un sūtiet mieru.