Pavasaris katru gadu kādu no mūsu kursa aizsūta uz mentālu tripu. Šogad tā diemžēl ir Terēza. Nerunā ar ne vienu, nozudusi, nenāk uz skolu, nebrauc uz saviem koncertiem, nekā... nu i labi, tikai mēs ar Anju krītam panikā un cenšamies saprast, ko lai dara ar kādu, kuram ir slikti, bet kurš negrib palīdzību. Tas pašlaik nodarbina 80 % manu smadzeņu. 5% tiek Tuomo, jo te mēs esam kopā, te nē. 10 % smadzeņu nodarbina jautājumi par skolu un pēdējie 5% tiek atdoti pārvākšanās jautājumiem, kas mani tuvākajā nākotnē neizbēgami sagaida... Njā... tādi pīrāgi...