nākotnes · atmiņu · pieraksti

Kāzas bija dikti smukas. Daba skaista un vispār - jautra padarīšana tā precēšanās, tikai nogurdinoša gan. Nu, ja nu kādreiz es precētos, tad droši vien gribētu šāda stila kāzas, kā mēs jau smējāmies - bērnu nometne. Bez baltas, greznas kleitas, ar riteņiem, zirgiem, teltīm un hosteli (smuks!) un paštaisītām ēdienreizēm un kāzu tortēm, bet priesteriem, bet ar pašrakstītām runām, gumijnieku vietā uzvilktām kurpēm, pašrakstītām dziesmām un raudāšanu un šņaukāšanos :)
Tagad ceļā uz Stokholmu un tad jau parīt būšu mājās... :)