Starp maizīšu ēšanu, dušu un mēģinājumiem (neveiksmīgiem) dabūt piemērotas notis meistarklasēm, iepirkšanos vakariņām un pēc trīs mēnešiem atgriezušos lampu drudzi, šodien bija tikai divas pārdomu un analizēšanas vērtas sajūtas.
Meistarklases vulgaris. Ar Denu visi vokālisti un pierastā ritma sekcija, parastā viena dziesma un nekāda feed-back, būtībā vari darīt jebko. Mans stress, protams, atgriezās pilnā plaukumā un varbūt ar uzviju, jo tik sen nebija bijis lampu drudzis. Savācos un, kā pierasts, viena no pēdējām gāju dziedāt. Sāku dziedāt un...aizdomājos. Es dziesmas nekad neesmu asociējusi ar sevi, neviens teksts nekad nav bijis īsti piemērots. Love, love, love, sex, drugs, love, romance, love, utt... nu džeza standartiņu lyrics ir diezgan vienveidīgas. Vadoties pēc apsvērumiem, ka divas dienas atpakaļ ar Tuomo samēģinājām " There will never be another You", arī šodien izcēlu to pašu skaņdarbu, bet jā, tā kā bauma jau apskrējusi visus diezgan ātri, tad daži sāka reaģēt uz dziesmas vārdiem. Tajā brīdī sapratu, ka pat ja es neasociēju mūziku ar sevi, to dara citi. ( varbūt fakts, ka Anuša arī tur bija un vienmēr ir un tapēc, ka visi zina drāmu, un tapēc, ka Daniels ir bezkaunīgs muļķis, lai cik izcils dziedātājs nebūtu, visu sarežģīja ). Vienvārsakot, cīnoties ar smieklu lēkmi, kas uznāca vairāk stresa, nekā kaut kā nebūt smieklīga dēļ ( Anjas izkliegtais "Stabil relationship" bija galīgi nevietā, tāpat kā Daniela jautājums Tuomo, vai esot jauki spēlēt gan ar savu bijušo, gan esošo ) sapratu, ka, ja agrāk izvēlējos dziesmas ar maksimāli maz romantisku saturu to nesaprašas dēļ, tad tagad to darīšu citu nesaprašanas dēļ. Vai arī smiešos vienmēr, kas nav tik slikti, ja vien tas nav no stresa sarežģītu attiecību un stulbu cilvēku dēļ...
:)
Bet nu jā, īstenībā pirmā skolas diena pavadīta labi, vienkārši ir jāieiet vecajās/jaunajās sliedēs.
