nākotnes · atmiņu · pieraksti

Tikko atnākts no "piena" , satikti blūzmeņi, vesela kaudze ex-jazz-paziņu un draugu. Satiku arī Heidii - meiteni no Somijas. Baigi jauka. Nosmējos, ka līdz šim somus nekad nesatiku un tagad pēkšņi - pilns ar viņiem. 2 stundas notarkšķējām un Heidii uzraktīja sms Tuomo no manis visu caur un caur somiski ar slangu, tā nosmējāmies. Tuomo, sagaidījis mani 'mājās' ( t.i. skaipā ), centās saprast kā es tā pēkšņi somiski esmu samācījusies :D
Diena vispār jauka, rīts ar piepampušo vaigu, toties diena jauka - ar KriksīšLoķikiem, jaukiem sūtījumiem no omopja, un vectētiņu, un Guntu, un paps ( :* ) ir tik ģeniāls :) Sarunas ar gadiem paliek jo labākas :)
Šodien Latvija šķiet īpaši saulaina. :)

Rīt zobārsts, diez kas būs... un fotosesija - tur būs laaabi, jo tērpus jau redzēju - noraus jumtu :)

+ vakarā būs ASV dāmas atpakaļ :)

uhhhh......nupat pamodos no briesmīgākā sapņa, ko esmu redzējusi. Centos un centos piecelties un kā nevar, tā nevar. Labākais un reālistiskākais (visu iespējamo) dabas stihiju atainojums viena reālā (sapņa) vakara laikā, bēgšanu no tām, nenormālu apjukumu par neiespējamajām stihijām un beigās - tas viss ir 3. pasaules kara sākuma aizsegs. Apskatoties ārā tiek šauts un ķerts, pa trepēm nāk augšā armijnieki no kādām 'middle east' valstīm. Ienākot dzīvoklī sākas jezga, lamāšanās, ļautiņu ( vairāki studenti ) pretošanās, kamēr es stāvu pie durvīm, kur ar maisiem, uzskatāmi- priekš uzmaukšanas uz galvām, stāv armijnieki. Neiespringstot pretoties vnk stāvu un prasu vai ir trešā pasaules kara sākums? Atbildē - mhm... jūtu, visas sajūtas - fiziskās, emocionālās - visa buķete. Ienāk kaut kāds uzkačājies čalis melnā T-kreklā, nočekot situāciju, nosmīn, cik es esot jauka, ka nepretojoties. Blakus esošajam armijniekam paprasu - are you going to kill us ? ..... mhm... pamodos.

Vispār maniem sapņiem nebūtu ne vainas, ja vien tie nebūtu tik nolāpīti īsti un ar tik niecīgu devu nepilnībām ( teiksim, es acīmredzami nevarēju iztēloties pareizi viesuļvētru, jo tā noteikti bija pārāk tuvu, lai es nebūtu novākta jau no tās vien.. :D ). Turklāt sapņa laikā saņēmu (sapņu) telefona zvanu, kurā pēc jautājuma kā man iet un ko es daru es tā arī teicu - es ceru, ka sapnī, es ļoti ceru, ka sapnī, jā, es esmu sapnī, jo tas viss ir pārāk nereāli, kad pamodīšos - piezvanīšu. :D Varbūt vienīgā lieta, kas man šķita īpaši interesanta bija - reakcijas. Sēžot dzīvoklī un redzot viena vakara laikā tik daudz nepārtrauktu stihiju ( pēdējā bija - sniegs augusta vidū, pēc sapņa laika +/- divas stundas pēc normālās augusta +30 dienas ). Bija cilvēki, kas dzīvoklī reaģēja ar - spēlējam spēles, kamēr beigsies vētra, citi pie loga skatījās, mēs ar nez no kurienes uzradušos Mihaelu skrējām skatīties kas un kā notiek un konstatējām armijnieku faktu, kamēr citi, kad es ieraudzīju šāvienus ārā uz manu jautājumu, vai ir iespējams, ka sācies karš, atbildēja ar - beiiidz, tas nav iespējams, ir 21. gadsimts, cilvēktiesības utt... :)