nākotnes · atmiņu · pieraksti

Labākais citāts, ko šorīt saņēmu e-pastā, no bundzinieka, ar ko kopā spēlēsim lounge projektā : " I can't handle the music part because - I don't know a shit about the music part. For me every tune is simple groove, and form, that's all I need to worry about. I can play, smoke a cigaret and masturbate with my left hand at the same time (If I'm innovative I will do it with my right hand playin' the cymbal beat with my left :))) ."

Nu ja... inovatīvie bundzinieki... :D

Visādi citādi arīdzan iet jautri- man sāk šķist, ka mani sapņi sasniedz TIK episkus apmērus, ka spēju vien apbrīnot fantāziju, vai, ja pastāv tāda kolektīvā zemapziņa, tad lūdzu, beidziet skatīties apokaliptiskas filmas, jo mana zemapziņa ir pieķērusies šim žanram. Šīs nakts scenārijs deva ieskatu sekošojajā - kas notiks, ja pēkšņi zeme pēkšņi izsitas no orbītas. Tātad sapnī piedzīvoju : esot pie jūras notiek saules aptumsums, pēc kura saule, mēness kļūst 10 reizes lielāki ( visbriesmīgākais ir tas, ka šie sapņi nav abstrakti, bet gan reālistiski ), saule pēkšņi pazūd pilnībā, bet arī mēness, kļūst tumšs un auksts. Pēc maniem ātriem aprēķiniem saules pazušanas gadījumā zemiešu iespējas izdzīvot ir...zemas ? :D Protams, minūtes laikā šī saule atkal parādās, otrā pusē, gan protams, bet kapēc ne, ja reiz paspēja apskriet zemi 2 minūšu laikā. :) Visapkārt sabiezē migla un ir ļoooti skaists moments - debesis kļūst violetas, lillā un ar miglu kopā izskatās ļoti skaisti, putni lido uz vietas nezināmu iemeslu dēļ. Tās apstājies mirklis. Skrienot uz mājām (kurās nekad īstenībā neesmu bijusi) apstājos nākošā skaistā vietā, jūra sākusi pārvietoties un ir izveidojies tāds kā ezers, mākoņi transformējas un lieliem baltiem gubu mākoņiem, kas izšķīst, saule atkal noriet un pēc apmēriem aizvied vairāk tuvojas zemei, taču pārvietojas tik ātri, ka nejūt vairs temperatūras maiņu. ieskrienu mājās, lai dabūtu fotoaparātu (protams...no way :D) kad saule bija atkal norietējusi, bija redzams, cik tuvu ir visi zvaigznāji, kas tagad bija redzami ar visām krāsām, visu...( nezināmu iemeslu dēļ debesīs riņķi apmeta pentagramma :D bīsties... ). Protams, viss noslēdzās ar milzīgu vilni, kas līdzi atnesa visu, tai skaitā lielas, tropiskas čūskas ( es laikam esmu aizrāvusies ar reliģiskiem simboliem ) un lietu, kas appludināja visu to, kas nebija appludināts no milzu viļņa ( ak, ka tik ne grēku plūdi, runājot par reliģijām :D ). Vismaz šoreiz nepietika laika karam. Viss bija skaisti, šaušalīgi un ļoti ĻOTI iespaidīgi....