nākotnes · atmiņu · pieraksti

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Šorīt pamodos, noņēmu gultas veļu, matraci no gultas un vnk izjaucu savu gultu, vai, pareizāk sakot, ja vien tā nebūtu no 3 malām iekļauta istabas korē, tā būtu sabrukusi pati no sevis.
Katru darbību mājās pavada skaļas dziesmas/lūgšanas, jo ir ramadāns. Kaut kur, dažādās pilsētas vietās, randomā satupušies musulmaņi un nododas lūgšanu procesam, ko pavada šī skaļā dziedāšana ( noteikti esat redzējuši filmās, kā tas notiek, ka pa visu pilsētu skaaaaaļi skan tās dziesmlūgšanas ( skatīt Sex&theCity2 , tur, starpcitu, bija ) :) Ikdienišķajā ceļā uz skolu, jau visu laiku vēroju, cik daudz šeit ir 1) vecāku ar bēbīšiem 2)cilvēku ar fiziskiem traucējumiem, un cik labi, tie iekļaujas pilsētvidē. Visi palīdz pārvietoties tam, kurš ir ar ratiņkrēslu, palaiž grūtnieces apsēsties, vai, kad aklie, kuru šeit ir diezgan daudz, prasa, kurš autobuss piebraucis, visi kliedz viens otram pāri pa autobusu, jo atbild vairāki reizē. Un, lai tas viss nešķiet pārāk cukuroti, tuvojas vēlēšanu laiks, uz ielām rotājas lieli, ar spožiem holivudas smaidiem noklāti neonacistu plakāti ar tādiem saukļiem kā - Mēs iztīrīsim Grācu, Stiprāki par visstiprākajiem, mums ir drosme! Un šeit ir liela daļa cilvēku, kuri joprojām uzskata, ka nacisms ir bijusi un, jā, joprojām ir laba lieta un, ka vajadzīgs autoratīvs režīms. :)