Ķēms

sēžot frizētavā un lapojot žurņikus, palasījos to, pie kā savādāk netieku, kā tikai frizētavā:))
Jā, mani ieinteresēja meditācija, ne tāpēc, ka Bītlus tas ieinteresēja) - tādā kontekstā; ja tic tam, ka cilvēkā ir viss, t.i., iedziļinoties sevī, var atvērt acis - logu uz sapratni par lietām, skaidrību; es te tā īsi; tad sanāk, ka ļoti daudz laika vajag pavadīt vienk. iedziļinoties tajā, kas ir:), traki gan:)); pirmkārt, jau tāpēc, ka tam vajag daudz laika, pieļauju, darba dienā tam ir grūti atrast laiku, sanāk, ka man tas viek. nespīd, kur nu vēl interesēties par tādām, teiksim "garīgām" lietām...
Kas paliek? Neteiktu, ka pašiznīcināšanās, bet kaut kas uz to pusi:)
P.S.Var daudz domāt un iedziļināties, kas tad ir dzīve? Sanāk, ka tādas nav, ir tikai matērija, kas kaut ko nodrošina un kāds uz tā rēķina kaut kur nokļūst:), jautājums - kur? - to gan neviens reāli nezina:)), t.i., nevar pateikt "tagad un tūlīt":)
Paskaidroju - "pašiznīcināšanās" - tīri fizioloģisks process:)), frizētavā šo-n dzirdēju, ka viena sieviete citēja un norādīja uz to, ka cilvēks pēc 30 sāk pašiznīcināties:))
- es teiktu, ka frāzes der, lai saliktu tekstu, pro-ms, nekas šeit nav oriģināls:))