Ķēms

Par Londonu runājot. Veikali - nav nekā īpaša. Londona. Ir vairāk pieklājības, neuzbāzības un ieturēts vēsums, kurš ļoti pat netraucē un ir patīkams, jo neuzspiež neko un tāpat arī neko neprasa:). Man pat tas ļoti patika:). Jā, šoks bija par to, ka to maizi ar kotleti pa vidu un salātiem pārdod, piem., sieviete bezmaz parandžā, man nav nekas pret, bet ieraugot, vairs nespēju pat saklausīt, ko viņa saka:))
Vēl man likās, ka viss ir tik saprotams:), cik, nu:))))
Metro, ui. Kā nu kurā līnijā. Citur tā vairāk pagrabēja, tad gan, fui... Vēl tik dziļi pazemē, brīžiem no metro izkļūstot, rītos vai vakaros, bik noreiba galva.
Patika, patika, bet kas visvairāk? - brīvība, tā tur ir, jā.
Interesanti bija iejusties darba dienā un brīvdienā, tas skrējiens un, jā, Teita muzejs:)); vakarā tur nonākot, kaut kā sanāca nevis ar gudru seju, bet tā brīvāk visu uztvert, ņemot vērā, ka visu dienu noskriets kājām un visādi citādi:))
Tā, noteikti katram objektam jāvelta diena, lai iejustos un baudītu, jo baudīt skrienot - ir bik pagrūts pasākums:))
Turklāt visi lidojumi, ar kavēšanos 1h robežās arī bik dod uz nerviem, ja viss pārējais jau ir noorganizēts, labi vēl, ka man ir tendence visu rezervēt ar laika rezervi:))
Ja tā mierīgi, tad, arī sēžot uz soliņa, var sajust ritmu un dzīvi, kura bik tomēr atšķiras no atrašanās vietas:)