Ķēms

mans vectētiñš bija ukrainis, no bērnu nama, it kā no pārvietotajiem bērniem, palikušiem bez vecākiem, kā tie bērni palika bez vecākiem - to neviens nekad neapsprieda; tajā visā nerakñājos, bet gribēju pateikt, ka vēsture atkārtojas, pilnīgi. Nekad ar viñu pašu par tādām tēmām neesam sarunājušies, man nebija tas vecums. Un vispār, padomju savienībā bērnu namu bija daudz, nevarētu pat padomāt neko nepareizu… vistīrākais genocīds pret ukraiñiem, domāju - tagad.