Ķēms

sankciju piemērošanas jautājums kabajevai varētu būt łoti interesants - uz aizdomu un pieñēmumu pamata - nevar, bet kā pietuvinātajai personai - noteikti varētu; tad jautājums - kāpēc baidīties piemērot, ja “tādi” sakari nav pierādāmi? :-) Kāds vispār ir sakars ar bailēm… galu galā, tur mirst civilie, tāpēc visu var attaisnot un neatklāt visas detałas par piemērošanas niansēm. P.S.Vispār gribētu aizmirst par tādu krieviju un gribētu par to ne ko redzēt, ne ko dzirdēt. Žogs un tās pilnīga izolācija. Visa tā kultūra jau ir iepazīta un valoda iemācīta, pateicoties PSRS, kad lika un mācīja runāt krievu valodā, izvēles nebija:-). Kad atceries to attieksmi veikalā no krievu pārdevējas, kura nereagē, ja runā latviešu valodā… un neticu, ka var pilnībā integrēties vai pēkšñi viss var aizmirsties, tas nenotiek, bet arī neliek škelties ikdienā, vienkārši ir atmiña. P.S.Man krievu valodā bija vislabākie rezultāti, videnē (bija izvēles māc. priekšmets) visiem palīdzēju (citiem bija slikti ar gramatiku), literatūras stundās lasīju dzejołus, mani mīlēja visas krievu valodas skolotājas:-), man gribējās vienk. komunicēt, tāpēc bija dabiski to apgūt, bet labāk būtu komunicējusi, piem., ar angłiem:-), ar tiem vismaz tagad (parasti) var lepoties:-); vārdu sakot - ru ir skaista kultūra, bet tā ir pagātne, kuru dzēš tagadne. Var jau teikt, ka kultūra nav politika u.tml., bet tas vairs nav būtiski, nevar uztvert kā kaut ko pavisam citu, baigi grūti, neiespējami. Gribas domāt dimensijā “krievi ir nodevēji”, kas realitātē noteikti nemaz neatbilst 100%, bet intervija Kultūrdevā ar Čulpanu Hamatovu man patika, jo es sañēmu atbildes uz jautājumiem, jautājumi bija jāuzdod; man viña loti patika kā aktrise, bet es biju pārsteigta par viñas bēgšanu, jo domāju, ka viña sevi pozicionēja, vismaz agrāk, ka viñai nekas nav pret savas valsts prezidentu, man viña vienmēr ir patikusi, kā aktrise, bet to duālo attieksmi es arī nesapratu, intervija tāpēc man patika, man bija svarīgi viñu saprast. Bet es viñai vairs neticu gan:-), viña dzīvē arī jau vienreiz bijusi aktrise, pārāk dramatiska personība, lai publiski pārkāptu saviem principiem, to (ka pārkāpa) viña atzina. Pārkāpa, lai lūgtu, ne sevis dēł, jā… Jābūt kaut kādam turpinājumam. Bāc, nu nekad no tās krievijas vałā netiksim, kaut tā pabīdītos tālāk no mums - domāju kā joku:-), bet jokot arī vairs nevar, pilnīgi visu laiku traucē normāli dzīvot, visu laiku kaut ko vajag… K.Sobčaka vispār neiebrauca Kultūrdevas tēmā, kā vista no malas uzklupa par jautājumiem Kultūrdevas intervijā, virspusēja tāda viña ir:-), ko darīt…, no sērijas “Naših bjut”:-)