Ķēms

līdz pat šim brīdim nezinu, vai pirmajās rindās skriešu vakcinēties, “obligāti” - mani nepārliecina, pases - nepārliecina, vakcīnas nepieciešamība tieši man - nepārliecina, nekur apkārt nevazājos, lidot šogad nekur netaisos u.tml., nepietiek argumentu “par”, masku nēsāju bez stresa, viss ir norm., turklāt baiļu sajūta ir zudusi, jo ir vairāk skaidrs - kā var inficēties; pilnīgi piekrītu, ka galvenais ir distancēšanās, t.i., tie 2 metri, bet praksē cilvēki tā nemēdz darīt - distancēties, jo sākotnēji neticēja, smējās par visiem ierobežojumiem, daudziem bija pavisam vienalga, tagad - jau mazāk tādu, bet ir. Baigi grūti ir distancēties no tiem, kam ir vienalga, viņi, nezināmu iemeslu dēļ, baisi lien klāt, laikam grib pārbaudīt savu teoriju:-)); nav saprotams man tikai viens - kāpēc neļauj vakcinēties visiem, kas to vēlas, kāpēc vajadzīgs spiest tikai uz prioritārajām grupām un runāt par tiem, kas atsakās, kāda ir fiška?:-)