Ķēms

Iesakot izvairīties no negatīvām emocijām, izvairīties no kontaktēšanās ar cilvēkiem, kas vispār ir negatīvi noskaņoti, lai tādējādi saglabātos. Novērtēju tūlītējā mirkļa situāciju un sapratu, ka, pirmkārt, to īstenot (neko nedarot, piem., nebēgot) nav iespējams, un, otrkārt, tāda iedarbība ilgstošā laika posmā rada sekas – izmaiņas uztverē, kas kļūst pārāk kritiska, tādējādi izslēdzot veselīgu objektīvās realitātes apzināšanos un bloķējot jaunu rosinošu sajūtu veidošanos.
Cilvēks parastā nedēļas darba dienā var pateikt, ka nedarīs kaut ko, lai nezaudētu savas dzīves laiku (neticu, ka parasti tas laiks tiek lietderīgi iz(nie)lie(kots)tots), līdz ar to saprotams, ka - vai nu viņš ļoti daudz domājis par mūžīgām tēmām vai nu jau ir gatavs, ka gals drīz būs klāt.

Ir dienas, kad padomā par to, ka nekas nav mūžīgs, bet ne kontekstā, ka patiešām daudz vairs nav atlicis, lai gan, ja tā padomā, gadās gan.

Es te par jautājumu – izstādīt vai neizstādīt Ziemassvētku/Jaunā gada egli ārā, pašā attālākajā stūrītī:-), un kam tas pamatoti var traucēt, bet pie reizes atcerējos arī par to, ka mājdzīvnieku, kurš dzīvo ilgi, iepriekšējā paaudze jau arī nevar atļauties.

P.S.Ja vēlaties audzēt puķes, laistiet tās, - tas palīdz:-)!

Aizkustinoši. Skarbi.

Runājot par nodokļiem, nodevām un visādiem citādiem tml. būtiskiem štruntiem.

Ja cilvēki neizsaka savu viedokli tā, lai kāds no pārvaldes to dzirdētu, tad arī pārvalde nevar zināt, ka, piem., tie izdomātie nodokļi ar iespējām piemērot tos kāpinot, piem., līdz desmitajai pakāpei, nekam neder, jo tos nevar ne iekasēt, ne arī parādīt, ka to ieviešana/apmēra pieaugums ir kaut kāds loģisks turpinājums kaut kam, arī loģiskam.

Runāju par sabiedrības līdzdalības nepieciešamību, vienalga – kādos, bet noteikti pieļaujamos veidos. Noteikti jādomā par nekustamā īpašuma nodokļa saprātīgu pamatojumu, citādi daudzi, iespējams, kļūs par „parādniekiem”, kuru statuss ir izveidots mākslīgi un kuru īpašuma tiesības ir mākslīgi ierobežotas (mērķi var būt dažādi, protams) – tas tā tēlaini:-)

Problēma ar sabiedrības līdzdalību, iespējams, arvien saasināsies vairāk attiecībā uz vietējā mēroga jautājumu risināšanu, jo cilvēku skaits ir salīdzinoši neliels un tas samazinās; tas nozīmē, ka sabiedrības līdzdalības izpausmēm jākompensē ieinteresēto cilvēku klātbūtnes trūkums, jāpiedalās ir vairāk.

Bet, kā redzams, drīz arī draugi un radi nevarēs valstī ilgi viesoties, jo piem., ja vēlas iebraukt ar savu automašīnu, nākas piemaksāt, tātad ieinteresēto loks arī tiek sašaurināts, lokāli durvis lēnām veras ciet.

Par nekustamā īpašuma nodokli - izskatās, ka daļa cilvēku tiek piespiesti labprātīgi īsā laika posmā atsavināt savus īpašumus, viņus kontrolē arī ienākumu aplicēji ar nodokļiem, kas nozīmē, ka atsavināšanas procesam ir jābūt iespējami pilnīgi caurspīdīgam, tādējādi paverot iespējas „jaunajiem projektiem”:-). Viens vienīgs jautājums – kāpēc ir tik daudz pretinieku idejai, ka nodokļi nevar būt ar vienādu svaru, kā saka,:-) – kā attiecībā uz komercīpašumu, tāpat arī attiecībā uz dzīvojamām platībām. Starp citu, kurš un kāpēc pretojas idejai, ka vienīgajai un deklarētajai dzīvesvietai būtu saprātīgi piemērot vismazāko (piem., nulles) nodokli, kas attiecas uz šīs valsts piederīgajiem?