Ķēms

Runājot par nodokļiem, nodevām un visādiem citādiem tml. būtiskiem štruntiem.

Ja cilvēki neizsaka savu viedokli tā, lai kāds no pārvaldes to dzirdētu, tad arī pārvalde nevar zināt, ka, piem., tie izdomātie nodokļi ar iespējām piemērot tos kāpinot, piem., līdz desmitajai pakāpei, nekam neder, jo tos nevar ne iekasēt, ne arī parādīt, ka to ieviešana/apmēra pieaugums ir kaut kāds loģisks turpinājums kaut kam, arī loģiskam.

Runāju par sabiedrības līdzdalības nepieciešamību, vienalga – kādos, bet noteikti pieļaujamos veidos. Noteikti jādomā par nekustamā īpašuma nodokļa saprātīgu pamatojumu, citādi daudzi, iespējams, kļūs par „parādniekiem”, kuru statuss ir izveidots mākslīgi un kuru īpašuma tiesības ir mākslīgi ierobežotas (mērķi var būt dažādi, protams) – tas tā tēlaini:-)

Problēma ar sabiedrības līdzdalību, iespējams, arvien saasināsies vairāk attiecībā uz vietējā mēroga jautājumu risināšanu, jo cilvēku skaits ir salīdzinoši neliels un tas samazinās; tas nozīmē, ka sabiedrības līdzdalības izpausmēm jākompensē ieinteresēto cilvēku klātbūtnes trūkums, jāpiedalās ir vairāk.

Bet, kā redzams, drīz arī draugi un radi nevarēs valstī ilgi viesoties, jo piem., ja vēlas iebraukt ar savu automašīnu, nākas piemaksāt, tātad ieinteresēto loks arī tiek sašaurināts, lokāli durvis lēnām veras ciet.

Par nekustamā īpašuma nodokli - izskatās, ka daļa cilvēku tiek piespiesti labprātīgi īsā laika posmā atsavināt savus īpašumus, viņus kontrolē arī ienākumu aplicēji ar nodokļiem, kas nozīmē, ka atsavināšanas procesam ir jābūt iespējami pilnīgi caurspīdīgam, tādējādi paverot iespējas „jaunajiem projektiem”:-). Viens vienīgs jautājums – kāpēc ir tik daudz pretinieku idejai, ka nodokļi nevar būt ar vienādu svaru, kā saka,:-) – kā attiecībā uz komercīpašumu, tāpat arī attiecībā uz dzīvojamām platībām. Starp citu, kurš un kāpēc pretojas idejai, ka vienīgajai un deklarētajai dzīvesvietai būtu saprātīgi piemērot vismazāko (piem., nulles) nodokli, kas attiecas uz šīs valsts piederīgajiem?