Ķēms

skatījos ēdienu gatavošanas pārraides, nekādi nespēju saprast - ko viņi visi tā slavē un priecājas par to, ko sataisa:), tā lielīšanās:), bet pielēca man - mēs slikti redzam (nevaram saskatīt tik labi) un līdz mums nenonāk smaržas:); galvenais - biežāk rādīt tuvplānus; pirmo reizi ieraudzīju, ka, gatavojot salātus, kur netiek viss sasmalcināts, t.i., jābauda arī vizuāli veselums:), tika izmantotas arī gurķu mizas:), parasti jau saka, ka mizā visi toksīni un tādi mošķi uzkrājas; ķiplokus arī netīrītus, vienk. daiviņas var spiedē caurspiest; tik daudz piparu tika izmantots, ka pat gribējās uzzināt - ar kādām izjūtām tas viss tiek notiesāts:), neparādīja gan:(

ja esi nonācis līdz veikalam, jo neesi audzējis pats, tad - kāda jēga ir pirkt garšvielas podiņos, ja tāpat nezini, kurš audzējis, kā audzējis; kāpēc tad tas ir labāk par vienk. grieztajām garšvielām?
Garšvielām, kuras izņemtas no ledusskapja (glabātas ziemai), vai tām, izņemot smaržu, ir vēl kāds pozitīvs moments?:)
P.S.Agrāk domāju, ka cilvēkiem, kuriem nav sava laika žēl, lai stāvētu pie katliem un visu laiku kaut ko kaldinātu kulinārijas jomā, nav bieži vien labāku nodarbju, bet beidzot sapratu, ka virtuvē pie katliem jāstāv tā vai šitā, tad jau labāk to darīt ar fantāziju un izdomu:), cik lielā mērā var atļauties izlietot resursus, ar tādu pieeju var sevi pāraudzināt un sākt domāt vairāk par pārtiku, jo katru reizi vienu un to pašu arī negribas ēst:); ja ir savi dārzi, lauki, nav daudz jādomā par to, ko ēd, bet pilsētā tā ir liela problēma, tad jāsāk sevī attīstīt ēdējs - domātājs:), gribi vai negribi par to domāt...

kaltētas sēnes, tagad nopūtos aš
P.S.Par zupu:)