Ķēms

Atcerējos. Par dok. filmu “Mēs gribējām izmainīt pasauli”, man pēc noskatīšanās kluva tik skumji, vesela paaudze izkrīt no laika, tik žēl, ka kāds izbeidz attīstīties un iestrēgst laikā; no sirds jūtu līdzi, tādi bija tie nelabvēlīgie apstākli un to ietekme, iela un tā laika sabiedrība. Neieteikšu, skumji tas viss. Vini nedod cerību, baigi skumjie. Vēl Peksis fonā bija, publika nekāda, zaudētie. P.S.Ja kāds no viniem būtu mans radinieks, noteikti raudātu, labi, ka tā nav!