Ķēms

Divas tēmas no n-tajām.

Valsts veselība.
Kāpēc Latvijas Republikas pārvalde nemeklē starpvalstu sadarbības iespējas orgānu transplantācijas jomā, ņemot vērā nozares problēmas nacionālā līmenī?
Ar ko jāsāk? – ar Latvijas Republikas Veselības ministrijas izstrādātajām Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam?
Labi skan: “..., būtiska loma ir starpnozaru sadarbībai, nodrošinot principu „veselība visās politikās”*
Tālāk preses* relīzē ir norādītas lielākās (laikam svarīgāko nozaru) ministrijas (laikam, lai papildus izceltu tēmas svaru).

*(http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/preses_relizes/4576_apstiprina_sabiedribas_veselibas_pamatnostadnes_20142020gada/) – kas tas ir?

Ir tikai viens jautājums – kur ir rezultāts, ja nav vismaz mēģināts noslēgt valsts veselībai svarīgus starpvalstu sadarbības līgumus, ja pastāv tāda iespēja? (vai tas ir pārāk vienkārši?)

Cita tēma.
Valsts Prezidenta kā nodibinājuma pārstāvja (negribas lietot – institūcijas, jo dzīvs cilvēks) kompetences
Citās valstīs laikam prezidentam vajag vairāk prezentēt valsti (ņemot vērā viņu valodu prasmes, kas ir verbālās (nevis vizuālās) komunikācijas pamatā), jo mūsu “mazajai” valstiņai nav vajadzīgi “lielie (mana piezīme - starptautiskie) ūdeņi”, ar mūsu “pīļu dīķi” pietiek, var atļauties būt smieklīgiem, kad jāuzvedas diplomātiski, jo citiem smieties tāpat ir stingri aizliegts;
patiešām, patiešām bija kauns skatīties, pie, diemžēl (šajā gadījumā), lielā TV ekrāna gribējās kaut kur aiz dīvāna noslēpties, citādi likās, ka par daudz parāda😊