Ķēms

Teikšu tā.
Ir grūti pašam nonākt pie dabiskā ceļā izveidojušās domas par to, ka nauda nav
mērķis, bet ir „tikai” līdzeklis. Pirmkārt, ja tās nav, tad nemaz nevar izdzīvot, otrkārt,
ja tās ir daudz, tad nemaz arī „nepielec”, ka var būt arī savādāk.
Ko nozīmē nauda?!
Katram, protams, savs, bet atšķirības ir ļoti izteiktas dažādos sabiedrības slāņos
turības ziņā. Vieniem diena paiet, vakara nobeigumā kraukšķinot lobsterus (nez’, vai
tie vispār var kraukšķēt), klāt piedzerot „fresh” dzērienu vai ko „ļoti labu”
alkoholisku, lai neaizķeras, mīļajai šādam vakaram vēl vakariņu laikā paspējot
uzkarināt uz kakla jaunu pērļu rotu, bet citam, labākajā gadījumā, - uzkožot kaut ko
saldu, vismaz konču, lai naktī redzētu patiešām „saldus sapņus”:-).
Starp citu, sals organizē.
Paskatieties apkārt, kādi izskatās cilvēki, kad viņiem ir vidēji auksti. Cilvēki ir
žirgtāki, skrienošāki un neiedziļinās sīkumos tik ļoti, vismaz RIMI ir novērots (parasti
nekur īpaši dažādus cilvēkus nesatieku:-)). Kad ārā ir slapjdraņķis, tad arī
noskaņojums ir vistīrākais draņķis.
Tātad, kas tur bija ar to naudu...
Vārdu sakot, ir skaidrs tikai tas, ka nauda nav cilvēks, pat nevar pateikt, ka nauda nav
„tuvākais”, jo ir taču cilvēki, kam nav blakus tuvāko cilvēku, bet ir nauda.
Naudu pārvēršam taustāmās mazās vai lielās baudās, tā viss ir lieliski.