Ļoti nogurdina izrunas maniere, kādā publiski tēli mūsdienās runā angliski. Patiesi pietrūkst t.s. transatlantiskā angļu valodas izruna jeb "good american speech", kas bija aktuāla no 20tajiem, līdz 50tajiem.

Jaunās valdības ministru prezidents A.Kulbergs (citāts no 28.05 delfi.lv raksta): "Nevēlos postīt un graut, bet celt. Kļūdas būs, es tās pielaidīšu, bet kļūdas ir jāatzīst, jālabo un no tām jāmācās. Es to esmu pierādījis!" 

Tikmēr viņa partijas biedri fonā: "Tak aiztaisi muti, dauni! Kāpēc tev ar idiota pārliecību bija tas jāsaka,?! Retorikas eksperts atradies! Varēji labāk teikt, ka darīsi visu iespējamo, lai nepielaistu kļūdas, bet, ja nu sanāks, tad atzīsi tās!"

Klausoties fonā šādu mūziku, kamēr strādāju vai studēju (vai vienkārši vēlos atslēgties no šīs pasaules), tā man palīdz fokusēties- atkarībā no vajadzības: uz darbu vai mieru. 

Pieņemu, ka iemesli tam ir dažādi- nediagnosticēta uzmanības deficīta dēļ man ir grūti ilgi noturēt fokusu, jo, kamēr daļa smadzeņu fokusējas uz mirkli, tad cita smadzeņu daļa, nogarlaikojusies sāk fokusēties uz ko citu. Šai ziņā esmu pilnīgs iesācējs- sen jau vajadzēja aiziet uz diagnostiku. Tā ir, ka esi idots - nedari to, ko vajag, bet dari, ko nevajag. Bet, nu, ir arī daudz pozitīvo aspektu. Kā jau jebkurā jomā - pasaule nav melna, pasaule nav balta.

Tā ir obligāta klausāmviela visiem pasaules iedzīvotājiem. 

Viduvējadiena! 

Vai kādam īpašumā vai lietojumā ir šo grāmatu latviskie tulkojumi:

1) Šarla Bodlēra "Ļaunuma puķes" (1857); 

2) Fernadnu Pesoa "Nemierīgā grāmata" (~1930; izdota vien 1982.);

3) Rainera Marijas Rilkes "Duino Elēģijas" (1923; šķiet LV tulk.nav, esmu gatavs lasīt arī angliski)

Ar lielāko prieku aizņemtos šīs grāmatas vai kādu no tām līdz vasaras beigām. Pret grāmatām izturos ar visdziļāko pietāti. 

Pretī varu piedāvāt ķīlu, drošības naudu. Nez, varu iedot palietot mint condition Židrūna pēdējo (4.) albumu "Kovārņu mazbērniem" vinilu (ILY rec., 2020), Židrūna 1. albumu "Židrūnam sāp" CD (SKYR 2008), Mazo smirdīgo kociņu finālo (arī 4.) albumu "ANNO 200H" kasetes formā (izdevējs Krāmu Bode), kas iezīmēja transcendences finālu - grupa pilnībā atmeta roka instrumentācijas par albu visjaunākā viļna manierei.

Atradīšu kastes ar vēl no janvāra pārvākšanās neizpakotajām grāmatām - man tur ir viena burvīga Vācu dārgumu mākslas grāmata - cietie vāki, liels formāts, augtvērtīgs, izcilas krāsas prints, kur redzami mākslasdarbi burtiski izkāpj no savas lappuses 2 dimensiju limitācijām.

Izskatās, ka "Duino Elēģijas" nav tulkotas latviski, bet man der arī anglsiki. Taču svētīgāk man šo literatūru dabūt latviešu valodā, jo mērķis ir ne tikai izlasīt to, bet arīi pielietot praksē, klājot vārdus uz instrumentācijām. 

Varbūt zini kādu, kuram ir kāda no tām? Ja jā, lūdzu, norādi mani īstajā virzienā!

Mazliet kauns par to, ka nedaudz izbesīju kaimiņus, pirms 3h mājās uztaisot nelielu testa stereo rec setup ar Xvive diktafonu (32bit floating point recording režīms kā defaults). Es pat nedzirdēju, kā viņi dauzījās pa sienu. Beigās atnāca un piezvanīja pie durvīm. Atvēru tās vienās apenēs - pretī veca kundzīte, kura neprot latviski. Saka, ka dzīvo 3 stāvus zem manis un nevar paskatīties televizoru. Heh. Atvainojos un iešķiebu dusmīgajai TV realitātes būtnei rokās pudeli argentīniešu Malbec vīnogu raudzēto dziru, piekodinādams, lai tas paliek starp mums (ceru, ka citi kaimiņi neierakstīja un neaizmeta failu pārvaldniekam). Vienojāmies, ka es vairs tā nedarīšu (es tiešām parasti tik skaļi nedarbinu savu aparatūru). Mūzika prasa upurus. Daži to jūt intuitīvi, bet dažiem tas jāiedauza galvā ar decibelu vāli, heh. Labi, labi, esmu lasījis Zelta uzvedības grāmatu, tā kā es te gānos - mans mērķis ir neatstāt aiz sevis pēdas. Šis bija absolūts ekscess no normas, jo sakrita tā, ka netieku šobrīd uz mēģinājumu telpu.