pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis

8/22/24 11:22 am
Mīli savu likteni, draugs. Lai arī kas notiktu, mīli to ar visu savu kaisles maksimumu!
1 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

8/21/24 02:37 pm
Neesmu Čomska fans, bet viņš nudien ir labi komentējis aktuālo problemātiku.

"The smart way to keep people passive and obedient is to strictly limit the spectrum of acceptable opinion, but allow very lively debate within that spectrum. That gives people the sense that there's free thinking going on, while all the time the presuppositions of the system are being reinforced by the limits put on the range of the debate."
0 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

8/21/24 02:12 pm
Dzīves "prerogatīva" (((nemīz))) izpaužas sekojoši. Ja mīz, ja rausties, tava enerģija ir tieši tāda.Tā iebvibrē jau cauri mēnešiem un gadiem, tava dzīvestelpa un realitātes izpratne kļūst ļodzīga, tava realitātes pieredze tiek saraustīta.

Bet, ja tu pilnībā apzinies un pieņem šo human condition stāvokli, šo permanento apziņu par ciešanām un vienojies ar sevi, ka par spīti tam visam tāpat graindosi pretī burvīgumam, tā tiek nostiprināta cita tipa enerģija, kas prevalē pār saraustīto būtību. Tā ir plūsmas stāvokļa potenciāla viešana.
1 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

skats no malas - cilvēka alkas pēc negācijām
8/20/24 09:54 am
Viena no cilvēku fundamentālajām problēmām, ir tas, ka viņi meklē citos ienaidnieku. Iemeslu neuzticēties. Iemeslu ģenerēt pretestības formas "uz n" (novēršanās, negācijas, naids).

Cilvēki meklē žulti citos un turpina to atrast. Jo tāpat kā viņi paši, citi cilvēki arī nav perfekti mehānismi, pateicoties, ka mums visiem ir bināras smadzenes - pieredzam realitāti saraustīti, starp emocijām un loģiku (parasti viens elements prevalē pār otru, raisot personības atšķirības nianses).

Tāpēc esam "faulty mechanisms" (kļūdas pieļaujoši mehānismi), kur katram ir pienākums, pirmkārt, apzināties to, ka vienmēr pieļausim kļūdas, jo mūsu smadzenes ir konstruētas tā, ka tās parasti (ja nav specifiski trenētas), gadiem ritot, nav spējīgas būt konsistentas un objektīvas.

Augstākminētā dēļ nav viedi no citiem ekspektēt to, ka viņi kaut kādā dzīves punktā nedarīs vai nerunās muļķības (tu jau nezini, kas citam tai brīdī dzīvē notiek, kas var izraisīt absurdas reakcijas). Un tāpēc pēdējais, ko dzīvē jādara, ir, paļaujoties u savu pirmo emocionālo reakciju (kuras pariesais cēlonis var būt kas cits, piemēram, grūts darba mēnesis) automātiski jāuztver kāda cita cilvēka paustais kā apzināts kaitnieciskums vai ļaunums. Kā viņa vēlme darīt pāri vai viest un raisīt pasaulē savas negācijas.

Sevišķi svarīgi to apzināties, jo dzīvojam ARHIVĒŠANAS LAIKMETĀ. Jeb laikmetā, kad visa rakstiskā komunikācija tehniski tiek permanenti saglabāta, gādājot cilvēkam iespēju atkal un atkal pārlasīt, piemēram, otra cilvēka pirms mēneša čatā rakstīto.

Cilvēks jau neaizdomājas, ka varbūt tas (rakstītais, ko viņš atkārtoti pārlasa; vai teiktais) bija otra cilvēka vājuma brīdis vai muļķība. Nē, cilvēks biežāk ies aizvainojuma ceļu.

Jo tomēr pasaule griežas ap viņu. Un šis fakts, savukārt, fenomenoloģiski ir kas neaptverami interesants! Tas runā par Šrēdingerisko/kvantu principu "reizē pastāv un nepastāv". Pasaule tiešām rotē ap katru cilvēku unikāli, individuāli, jo subjektīvisms. Un tai pat laikā cilvēku ir septiņi miljardi - vai tas nozīmē, ka ir tikpat daudz pasauļu/realitāšu?

Hanlona asmens princips paredz, ka nekad nevajag attiecināt ļaunu nodomu uz to, kas viegli izskaidrojams ar stulbumu, nolaidību. Nogurumu. Besi. Ar nepadomāšanu pirms rīkošanās, paušanas, rakstīšanas. Ar cita veida problēmām dzīvē, kas kalpoja par katalizatoru. Nevis ar pāridarītāja sirdi, nemirstīgo dvēseli vai vēlmi būt apzinātam kaitniekam. Nē, cilvēki vienkārši pārsvarā ir tendēti kļūdīties, jo pārāk paļaujamies uz savu labo smadzeņu puslodi (emocijas).

Ko iesaku jebkuram cilvēkam, kurš dzīvē daudz šaubās vai kuram liekas, ka viņš pārāk daudz cieš paša reakciju dēļ (been there, done that)? Izraidi šo savu prāta automātiku no sevis! Saki tai nē, iesper sev pa dupsi, kad tā domā, ikreiz! Tā tev tikai traucē uztvert realitāti mazliet skaidrāk.
16 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

8/20/24 09:53 am
Īsi par 2 atšķirīgiem pieredzes-apziņas stāvokļiem. Jeb būšana par vīrieti/sievieti vai puiku/meiteni.

Būšana par puiku/meiteni ir stāvoklis, kad cilvēks konstanti emocionāli reaģē uz pasaules kairinājumiem bez jebkādas atturības, spējas apdomāt. Tas ir pirmatnējs stāvoklis, āda, kas jānomet pieredzes ietekmē. Realitātes pieredzes/brieduma trūkums.

Būšana par vīrieti ir spēja emocijas raisošās situācijās mobilizēt savus mentālos resursus, lai neļautos pirmajai emocionālajai reakcijai. Jo pirmās emocionālās reakcijas bieži nav tā labākā rīcība/doma, ko manifestēt savā realitātē.
0 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

8/19/24 11:10 pm
Uzskatu, ka vislabākais ir pateicības maindsets. Dzīve ar apziņu, ka esi pateicīgs sev un citiem, kas tev apkārt, par visām iespējām, skatu punktiem, pieredzēm, unikumiem.
0 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

8/19/24 11:07 pm
Mīlu spēlēt mūziku arī tāpēc, ka patīk piedalīties citu cilvēku (dzīves/paš-/skaistuma/neglītuma) jēgas ģenēzes procesos.
0 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

8/19/24 10:32 pm
Veselīgas dzīvības uzturēšana pieprasa nepārtrauktas eksternalizācijas, savu iekšu eksponēšanu sev pašam uz āru, lai nerodas pārsteigumi.
0 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

8/19/24 09:53 pm
- Kā postē le me
- Uzrakstu garu tekstu. Absolūti hujova kvalitāte.
- "Čuvak, tev vajadzētu pārstāt ģenerēt virtuālajā telpā savus kreatīvus"
- le me nodomā, vakarā pārlasīdams to, ko pa dienu sarakstījis
- *pirmais edits*
- *pārlasa*
- *otrais edits*
- *trešais edits* plkst 22:53
- le me: "Perfekcija!"
0 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

komentārs par interneta ēras feminismu
8/16/24 08:18 pm
Viens no maniem lielajiem dzīves priekiem-godiem, ko ļoti novērtēju, ir atklātas, dziļas sarunas ar sievietēm par vīriešiem, komunikāciju un seksualitāti.

Pa šiem 37 gadiem, kuros griežos uz šīs planētas, esmu dzirdējis pietiekoši daudz apgalvojumus, ka viņām vīriešos pietrūkst mazliet vairāk vīrišķības. Mazliet vairāk pārliecības, drosmes, uzstājības, plānu kalšanas, vīrišķās gara stabilitātes, kā arī atklātība un tiešums seksualitātē. Neraustīšanās kā puņķim uz drāts.

Taču tai pat laikā viņas kaismīgi mirst par idejām, kas biedē jaunus puišus un klusiņām pamazītēm dzen viņus izmisumā. Jebkurš normāls vīrietis, kuram mentāli un fiziski viss ir normā, vēlas redzēt spēcīgas un lepnas sievietes. Taču visa tā bazūnēšana internetā, viss tas pro-fem, anti-men vaibs - tas iznīcina jaunus un nepieredzējušus vīriešus pirms viņi vispār top.

Lai feminisms prevalētu, neiznīcinot pretstatu, ceļā nesagraujot iņ/jaņ balansu, kas ir tik svēts, tam būtu jāiekļauj esenciāla atruna par to, ka jauni vīrieši vien meklē sevi un reāli neko nesaprot, tāpēc apvainoties uz viņiem ir muļķīgi.

Tas dekonstruē viņu būtību. Šis ceļš, šis uzņemtais kurss, pazudina, pat nedodot iespēju. Jo kas viņiem paliek? Meninisms? Tak beidziet, tas nav nopietni.

Uz ko lai paļaujas jaunie vīrieši? Kas būs viņu platforma, lai zeltu?
10 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

8/16/24 12:51 pm
Galvenais dzīvē ir negulēt uz saviem lauriem. Nevienam neinteresē, kas tu biji. Visiem interesē, kas tu būsi. Ko spēsi dot. Nest.
2 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

8/16/24 10:25 am
Sapnī redzēju, ka bija atradusies darbā pazaudētā mērlente. Pat ne atradusies, tā vienkārši visu laiku bija gulējusi atvilknē.
1 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

8/14/24 04:04 pm
LATVIEŠI, LAUZIET SEVI! JO JA NELAUZĪSI PATS, ATNĀKS KĀDS CITS, KURŠ SALAUZĪS.
4 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

8/14/24 03:26 pm
King Gizzard holistiskā pieeja mūzikas taisīšanai un leģendu radīšanai ir viens no iemesliem, kāpēc viņi ir tik šaušalīgi lieli. Viņi padsmit gadu laikā ir panākuši to, ko grupas panāk 30 gadu laikā.
0 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

8/13/24 10:13 pm
Ciba nav DOMĀTA, lai lasītu citus.

Ciba ir DOMĀTA, lai rakstītu.
0 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

Vecākus pukstus Jaunākus pukstus