pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis

6/6/14 03:53 pm
Paradoksāli, bet visvairāk dzīvē vēlos mieru. Es gribēju kaut ko rakstīt par to, ka vēlos mīlestību and stuff, bet patiesībā es zinu, ka man būtu jāiziet kaut kādi kursi vai jāizlasa kāda self-help grāmata par to, kā iemācīties mīlēt. Saprotams, šobrīd mazliet ņirgājos par sevi. Bet tajās ņirgās ir liela patiesība. Jo vienmēr ir tā, ka es esmu tas, kuru mīl. Tas viss notiek tik intuitīvi, tik... instinktīvi?
Man tas šķiet paradoksāli, jo dzīve savā ziņā tomēr ir pretstats mieram. Miers ir kaut kāda meditācija, galēji - nirvāna. Vai vienkārši nāve. Kad es biju ieslodzīts uz 48h "Septītajās debesīs", es centos meditēt, bet biežās mentu kustības un metāla klabināšana aiz biezajām dzelzs durvīm liedza man pietiekoši atslābināties. Laikam dzīvē ir jānotiek kaut kam tādam (negribu teikt - traģiskam), lai es tiešām atdotos šim miera potenciālam.
4 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

6/6/14 04:14 pm
http://host-a.net/u/gramataselektroniski/Eriks_Fromms_Milestibas_maksla.doc
gan jau kaut kur arī angliski var atrast, ja gribas labāk tā.
Reply

6/6/14 05:29 pm
Los Pollos Hermanos

Heh, senos laikos mums ar šī bloga autoru attiecīgā grāmata deva ļoti daudz vielas jociņiem. Būtu labais, ja tagad Ulvis izlasītu un saprastu, katur ir baigā fiška.
Reply