pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis

6/6/14 03:52 pm
Eksceptionālas paģiras, nogulēju 13h, ik pa brīdim pamostoties no mušām, kas kaut kāda sasodīti nesaprotama iemesla dēļ atrada vienīgo vietu, kas man bija kaila (kāja ikru reģionā), un tur ik pa brīdim patusējās. Un tad vēl paspēju sajusties kā tas pidarass Ušakovs, kurš toreiz gandrīz nosprāga, jo ņihuja nerubī no dzīves, jā, bet es toties rubīju, tāpēc, kad pamodos, iztempu divas ūdens glāzes un piepildīju trešo, ko izdzēru pēc salmu kaudžu donkihotiskas novākšanas. Es sagrābu tos vienkopus vēl vairāk, tad aptvēru diezgan sakompresēto salmu kaudzi ar rokām, piespiedu to pie sava torsa, cenšoties neko daudz nenomest pa ceļam uz vietu, kur šie salmi bija jāizgāž.

Šodien vai rīt sastapšu garīgi slimu cilvēku. Man ir bail. Bet reizē man ir absolūti vienalga, tātad man nav bail. Es tikai vēlos būt cilvēks, pasakot, ka man ir bail. Ka es jūtu mīlestību vai ciešanas, vai ko tādu.

Katrā ziņā, praise the Lord, praise God!
Current Music: swans - sex, god, sex
0 atstāja kaut ko atstāj kaut ko