pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis

3/2/14 09:37 pm
Vakarnakt, sēžot taksī un gaidot lietas, garlaicības mākts, sāku runāt ar šoferi. Viņš izrādījās esam ļoti inteliģents krieviski runājošs latvietis, dzimis un audzis v Pļavnieki un tā. Svarīgākais, ko mēs secinājām mūsu 20 minūšu sarunā - pohuj par to, kādā valodā runā, ja gribēsi saprasties, sapratīsies. "Un nekad netaisi biznesu ar draugiem. Nekad," viņš atbildēja, aizdomājies par manu jautājumu, kā viņš nokļuva līdz taksista krēslam.

Lietas bija sliktas. Nauda izmesta vējā. Bet vismaz man ir divi jauki secinājumi, ar ko esmu dalījies ar kādu citu. Dalīšanās prieks manī ir viens no lielākajiem.
0 atstāja kaut ko atstāj kaut ko