pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis

3/17/13 12:47 am
Biju aizmirsis, cik ļoti patīk "padusmoties" par to, cik sūdīgi ir dzīvot "suck-future" pasaulē. Vispār man kļuva žēl biedrus, kuri tur dzīvo. Nespēju iedomāties, kā es varētu nesajukt prātā, ja dzīvotu valstī, ko labprāt pārdēvētu par Whoremother (jeb Anglijā) - tur taču vislaik ir jātripo zem kaut kā ļoti spēcīga, lai izturētu to visu spiedienu un "nerealitāti". Es ceru, ka nesaprotat, par ko es, jo patiesībā nav vērts. "Suck-future" will get even more suck-i-er, gribam to vai nē. To nevar izmainīt neviens. Tā ir apzināta virzība. Daudzus gadu desmitus (simtus?) ilgi kalts ģeniāls plāns vai nejaušība - nav svarīga "suck-future" jeb mūsdienu izcelsme. Tas, ka mēs kaut ko protam definēt, nemaina pašu definīciju (cik ģeniāli, bļa).
0 atstāja kaut ko atstāj kaut ko