- Error: Missing God
- 1/6/05 01:40 am
- Ir 2005. gads.
Cilvēki nav mainījušies. Viss ir tāpat, kā bija 1995. gadā- tās pašas sejas, smaidi, apskāvieni. Tikai es vairs neesmu korpulents sīcis, ar tendenci nesaturēt īstajā brīdī un seksuālām fantāzījām par klases audzinātāju un slēpšanos klases drēbju skapī. Un tēvs mani vairs tik bieži neiekausta. Dažreiz ir pretēji. Bet viss ir tāpat.
Vienīgi nav vairs Backstreet boys. Ehh... ko diez Niks dara?
Ir 2005. gads.
Cilvēki nav noslāņojušies. Laicīgā sabiedrība ir palikusi vēl klišejiskāka un liberālisma idejām piesātinātāka, protams, pašiem neapzinoties. Cilvēkiem patīk lasīt Paulu Koelju, jo viņa paustās idejas un domas nereti sakrīt ar pašu cilvēku nodrāztajām idejām. Cilvēkam patīk saskatīt līdzību starp sevi un kādu atzītu 'prātu'. Es gribētu izskatīties kā Mels Gibsons iekš "Kristus ciešanas".
Ir 2005. gads.
Cilvēki ir aizmirsuši par Jēzu, kam it kā bija jāreinkarinējas ap 2000. gadu. Māte teica, ka Krievijā esot kaut kāds vīrs, kas varot piecelt cilvēkus no mirušajiem. Vīrs darot tikai labu un neprasot atlīdzību. Bet tas tomēr nav vecais, labais Jēzus. TV šo faktu noklusē. Nav jēgas mulsināt nenobriedušos un ikdienas stresa nogudrinātos prātus. Neviens taču negrib kārtējo reliģijas apvērsumu, kas sevī ietvertu baznīcu izlaupīšanu un dedzināšanu, asiņainus masu slaktiņus, kā toreiz, Vasī ciematā.
TV ir kā stilizēts dievnams, ar daudz iespējām! Mēs esam kā kastrēti lopiņi: tukšām acīm, mierīgām sejām, nosvērti, bet nepašpārliecināti. Tieši tāpēc ir TV.
Ir 2005. gads.
Aleksis raitā solī nāk mājās no skolas. Ir saulaina ziemas pēcpusdiena, raupjais sniegs patīkami gurkst zem jaunieša kājām, liekas- ar katru soli viņa fizionomijā norit krasas pārmaiņas. Momentālas, ar aci nepamanāmas, pārmaiņas. Aleksis smaida, smaida dubultsmaidu. Šodien filosofijā viņš aktīvi piedalījās diskusijā par kristiešu Dieva esamību. Viņa argumenti bija tik spēcīgi, ka klasesbiedri bijīgi apklusa viņa priekšā. Aleksis bija laimīgs par kārtējo uzvaru kārtējā diskusijā. Rīt filosofijā tiks apspriesta tēma par kristietības ētiskajām vērtībām. Aleksis notrīc, iedomājoties klasesbiedru sejas, kad viņš pateiks, ka kristietība savā būtībā ir fiktīva un cilvēka gribu ierobežojoša mācība.
Ir 2005. gads.
22.jūnijs
Es pamostos kails un piesiets kādā alā. Džo lūkojas manī. Viņa roka viegli slīd pār manu fallu. Es jūtu kā manī ieplūst spēks ar katru asins pilienu, kas piepilda manu peni. Es jūtu, ka Džo mani grasās atbrīvot, lai es laupītu viņa dzīvību, sniegdams viņam visas tās sāpes, kuras Džo ir nodarījis mežam, savas pistieskāres dēļ. Džo izaicinoši dejodams pārgriež saites, milzīgs karstuma vilnis ieplūst manī. Es izjūtu naidu, bailes un milzīgu iekāri. Es nespēju to apturēt. Tas ir nenovēršami.
/Kails Ozols "Pisties un Mirt"
Ir 2005. gads.
Cilvēki ir zaudējuši ticību saviem spēkiem. Kaut kur lasīju, ka naktī no 31. decembra uz 1. janvāri vienpadsmit gadus veca meitenīte uz
Stirnu ielas sašauta galvā. Meitenīte atradusies divu nenoskaidrotu
grupējumu apšaudes krustugunīs. Pagaidām vainu nav uzņēmies neviens
Rīgā zināmais radikālais grupējums. Aizdomas krīt uz Jēzus Draudzes Jauniešu sektu, jo tieši viņu rituālās slepkavības ir saistītas ar kreka-padauzu un nelicenzētu ielasmeitu slepkavošanu, iešaujot galvā.
Ir 2005. gads.
Dievs ir zaudējis ticību saviem spēkiem. -
Current Music: Death in June - She said destroy
Current Mood: zem tabletēm 'sleep aid' - 20 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- Re: raksti vēl..
- 1/7/05 02:56 am
-
Paldies, paldies par ironiju, bet izlikšos to neredzam! Izlikšos, ka tās nav.
/smaidīgi - Reply
- Re: raksti vēl..
- 1/7/05 05:21 pm
-
Bezvārdis
tas nebija ar ironiju, shoreiz nee. nopietni. man shiet ka tavos tekstos ir kaut kas, ka esmu atradis kodu kush man ljauj vinjus lasiit un sjuusminaaties. Varbuut zini varbuut nee, bet 18. gs cilveekiem shausmiigi patika Marquis de Sade rakstiitie teksti.
- Reply