izskatās, ka tu tagad pieļauj līdzīgu spriešanas kļūdu kā viņa. atšķirība tā, ka tu izsakies patiešām rupji

Nē, nē, nekādu kļūdu es nepieļauju. Tu pieļauj kļūdu, iztēlodamies, ka es to vispār varu pieļaut. Šajā žurnālā nav kļūdu, un tu tās vari iet meklēt citur.

..sieviešu dzimumu pazīstu pārāk labi, lai kaut kas spētu sagraut manu ticību tam.

Ko tu ar to gribi sacīt? Ka labi pazīsti un ticības, ko sagraut, nav, vai tiešām tik stipra, ka nekas nesagraus?

Es hiperbolizēju un saku, ka pazīstu viņu. Tas būtībā viss. Saproti, mans žurnāls - tas pārsvarā nav nopietni. ulvs ir neliela bulšita zemīte. Tikai pa retam ir tiešām subjektīvā patiesība.

Sk.

Bet nav jau tā, ka es viņu nepazītu. Palasi viņas ieraksta komentārus - es tur mazliet atbildu.

Palasīju. Tāpēc arī pajautāju.

Nē, es domāju tikko rakstītos - tos, kas tika uzrakstīti pēc tava 1. komentāra uzrakstīšanas. Bet labi, pofig.

Izlasīju arī tos. Kārtējā tēma, no kuras varētu iznākt bezjēdzīgs liela mēroga kašķis, kur katrs runā savā valodā :)

Mhm, bet man ļoti šodien iepatikās tēma "mūsu dzīves - predeterminēts sūds", un tad es mazliet fanoju savā post-tīniskajā manierē :)

Dzīvē varbūt nesastapsi, bet cibā no sava likteņa neizbēgsi :D

Indeed sir.

Ja tut podumala, ka nevar dusmoties vai spriest par cilvēku kategoriski dēļ viņa preferencēm. Tas bieži ir iracionāli, kā bailes no augstuma, kad saproti, ka muļķīgi, bet neko nevar darīt.

Protams, ka nevajag dusmoties (es arī nedusmojos), bet spriest kategoriski gan ir fun times. Es uzreiz sajūtos kā normāls cilvēks (tici vai nē, bet īstais es izturas diezgan nekategoriski, pat tā, ka tas ir negatīvi).

Kā normāls cilvēks :D Man liekas, ka es to varu saprast, bet pati cenšos nepraktizēt.

Morālais imperatīvs, gribasspēks un pašdisciplīna ir daudz seksīgāk par "man garšo" - man gan ļoti iepatikās šī dejot ideja, ja tā padomā, šis ir diez gan seksīgs skatupunkts, kam tiešām nav sakara ar ēšanas paradumiem, dusmīgais ulv(i).