pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis

5/15/12 04:04 pm
Turpinot par skanēšanu galvā. Pēdējā laikā mana smadzeņu poda topu replay listē ir šī Šopēna noktirne. Es to jau zinu no galvas (t.i., tai skanot, prāts visu laiku met priekšā nākošās notis), jo tā man patīk, nezinu, kopš Signe mani iepazīstināja ar Šopēna noktirnēm. Un tas bija ļoti, ļoti sen. Šāda piebilde, jo mani fascinē mūzikas mūžīgums, salīdzinot ar kaut kāda niecīga cilvēka ciešanām (nez kāpēc lietoju vārdu "ciešanas") un to sūda laicīgumu.

Atgriežoties mazliet pie tēmas "Jura jaunais solo albums". Esmu secinājis, ka katru reizi, kad klausos tās dziesmas, manī noris kaut kādas pārmaiņas, kas izaicina džankiju manī un aicina: "Nevēlies iešauties?" Nē, paldies. Bet izjūtas ir skaistas.
10 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

5/15/12 04:53 pm
Ļoti svarīgi katrai sievietei ir saprast vienu lietu. Lai sailgotos, vairāk spētu novērtēt un mīlēt savu vīrieti, Tev kādu brīdi ir jābūt vienai. Saņemies un kādreiz dodies ceļojumā viena pati bez sava vīrieša- vispār bez stiprā dzimuma klātbūtnes. Tikai meitenes vienas pašas labā kompānijā.

argh
Reply

5/15/12 09:14 pm
Šodien dzirdēju atsauksmes par rakstiem, kurus rakstu. Vairums sieviešu, kuras ienāk vienu reizi, izlasa, kādu rakstu, kurš nu pie rokas pagadījies, ir diezgan satrauktas- kā tā, sanāk, ka mēs galīgi nepareizi dzīvojam? Mana atbilde skan tā- nē, nevienā brīdī es nevēlos uzsvērt, ka Tu dari kaut ko nepareizi. Nevajag uztvert mani tik kategoriski
Reply

5/15/12 08:57 pm
Indra

Interesanti. Man tas ir mīļākais gabals no mūzicenes laikiem - vienīgais, ko vēl joprojām varu nospēlēt no sākuma līdz beigām :)
Reply

5/15/12 09:25 pm
Varbūt tāpēc, ka tā ir viena no viņa visskaistākajām noktirnēm, kas nav tehniski ļoti sarežģīta? :)
Reply