Šodien gandrīz izmežģīju kāju skrienot pa trepēm. Nuja..bet tas nav viss...a kā tev gāja?

Šodien sapratu, kāds muļķis es biju, pieteikdams sevi vistizlākajā ZPD tēmā.

"Neparastais, savdabīgais un vairāku stilu iezīmes Gundegas Repshes romāna "Sarkans" I daļā "Cinobrs."

Interesanti, ne?

tev droshvien dereetu aiziet uz to izraadi "Cinobrs"

Dzirdēta tante, dzirdēts romāns, bet man labāk tīk netikmūsdienīgu autoru darbi. Ko nu saucam par mūsdienām. Ja Bulgakovs Ar savu " meistaru un margaritu " ir mūsdienas, tad kā jāsauc " Amerikāņu psihu" ????????

Ir stili, ir atšķirības, katram rakstniekam ir sava savdabīga pieeja. Tos divus darbus salīdzināt nav iespējams, jo abi ir izcili savā ziņā.

Lv literāti man nekad nav patikuši, ja nu vienīgi Auseklis - bet tas tā - ar nelielu sarkasma piegaršu.

Mēs vienmēr uztversim latviešu rakstniekus citādāk kā citu tautību rakstniekus un viņu darbus, jo paši esam latvieši, tā kaut kā tas ir, manuprāt. Tu esi lasījis šos abus drbus?

Esmu.

Emocijas? Iespaidi?

Kad rakstīju, domāju, ka nezināsi par ko runāju.....nja..respect......

Amerikāņu psihs ir viena no manām mīļākajām grāmatām. Ja ne nr1. Iespaidi un emocijas? Iespaidu ir tik daudz, ka negribu rakstīt. Šeit nē.

Kādi tev iespaidi/emocijas?

Sēdies, 10!

Prieks runāt ar cilvēku, kurš kaut ko jēdz no mākslas..un manas gaumes!

Abpusējs prieks.

Nujaa, gribētos padalīties iespidos, jo to ir pārupārēm, bet nav īstā vieta, bet gan jau...Starp citu, kas vēl tev patīk..no literatūras?

Pēdējā laikā esmu maz lasījis. Man dažreiz patīk palasīt kaut ko vienāršu, bet intriģējošu, piemēram, D.Kūncu. "Bērnībā" ļoti patika Dž.Londons un Po stāsti. Viena no pēdējām grāmatām, ko izlasīju, ir P.Hēgs "Varbūt viņi derēja" - tā gan man ļoti patika. Vonnegūts nav slikts.

Gan jau...

Kas tev patīk?

Zini...klasikā ir spēks un atjaunotnes ideja...

Igo, Nīče, Hese, Bulgakovs ( aimirsu noteikti galveno)

Nīče un Hese ir absolūti pretstati. Nīči es lasu, bet man viņš riebjas, Hese runā manā valodā. Nīče izkropļo Heses valodu, viņa ideju...

Mana sirds nesas uz klasiku, kaut gan tas man nav īpaši pazīstams lauciņš.

Neesmu lasījis ne vienu no minētajiem (atskaitot Bulgakova "Meistars un Margarita". Bet Nīči noteikti lasīšu. Kad būs laiks.

Lābāk izlasi Hermaņa Heses " Sidharta " vai " Demians". Gan smagas, gan vieglas vienlaidus, bet tik īstas, dzīvas, patiesas grāmatas.

Nīčes globālā ideja kā tāda ir viņa psihes nelīdzsvarotības pazime, vairākas nekas. kad viņu dalasās, tad neko citu nevar pateikt. Kā literatūra var būt ok, bet iedziļināties viena cilvēka prāta peripetijās vai pat aizgūt kādā ziņā tās...nēeeeee, tas prasa pārlieku lilus, bezmērķīgus pūliņus, tā vietā labāk strādāt ar savu paša prātu....

Par Nīči esmu pietiekami dzirdējis un lasījis. Bet pašu lasījis neesmu.

Gan jau kaut kad kaut ko lasīšu.

Tik, nepārcenties, draugs!

Tu raksti ZPD par Gundegas repšas romānu " Sarkans" ? Oh, why, why, why...

Jā, kā jau teicu, tagad pats nožēloju. Nekas, pamocīšos.

Es rakstu par Pitogoru. Es nevis "pamocīšos", bet daudz interesanta " samācīšos".
Varēji izvēlēties labāku tēmu. bet tev vismaz iespēja to pīiiiiii nointervēt, ko? Bet Pitagoru vairs nenintervēt.

Jā, bet vai tu zināji, ka Hese ir arī ietekmējies no Nīčes?Tā kā es par to rakstu ZPD, viņa bio pārzinu diezgan labi. Kā tev iet ar Pitagoru?

Jāsaņemas un jāiedziļinas...es īstenībā to ļoti gribu..jo tas paver vēl vienu neatklātu, fantastiku pasaules un cilvēku noslēpumu klātu vidi, vietu.

tam Hēgem..nu vispār tā grāmata varenlaba.Rada noskaņu kurā pats itkā neesi bijis bet nezkāpēc saproti.Izlasīju vasarā un kopš tā laika[vai cik smuki pateicu] vislaik manas pārdomas iespaido Laika jēdziens.Smuki.