|
Wednesday, August 2nd, 2017
|
11:51
|
mans mazais brālis ir izgājis cauri tam visam vairākkārt bet mūsu savstarpējā komunikācija ir bijusi stipri ierobežota tāpēc es nezinu kā tas bija patiesībā, es varu tikai minēt. ko tas man dod? tas vienkārši man palīdz. domāšana par visu to. vienkārši iztīrīt galvu. saprast viņu, saprast kāpēc tā notika. kāpēc tas nenotika ar mani? drošvien tāpēc, ka es nekad nebiju tik apdāvināta, viņš burtiski spēja kontrolēt savas domas un lidot ar tām izplatījumā. ja es viņam sekotu, es arī būtu nokļuvusi tajā mežā un satikusi aizspoguliju, šo pāreju pavisam citā realitātē. audzēt asti un aizķerties ar to aiz koku zariem. jūs zināt ko es domāju? es pati nezinu, es paliku šajā istabā un mazgāju viņa netīrās kurpes, lai mūsu māte to neuzzin. es izmazgāju viņa vējjaku no iekšpuses uz āru, izžmiedzu no tās pēdējo sapņu palieku. tad nāca laiks izvēdināt no tās ārā stāstus, kas bija saķērušies visās piedurknēs, es izkāru jaku ārā uz auklas un visi tie aizvējoja dobēs aiz mūsu mājas [..]
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, June 6th, 2012
|
00:38
|
nopietnība ir kaut kas tāds kas ir nemainīgs iekšā raksturā?
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, March 17th, 2012
|
01:22
|
mums ar dievu ir ļoti jocīgas attiecības. reizēm man liekas, ka es viņu gribu tikai izmantot. piemēram, es domāju par to, vai viņš mani tur, kad es krītu. un neko daudz vairāk es arī nedomāju.
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, February 29th, 2012
|
23:59
|
Zanzibāras galvaspilsētā uz ielām mētājas tukši izsmēķi, tie ir manu mirušo radinieku pelni. Arī es no tiem neko neieguvu, itkā zemē izmests laiks, zemē izmesta nauda. Viņi mīlēja tikai sevi un savu paaudzi, par bērnu bērniem un to draugiem ne vārda. Tā jau nevar turpināties, cik ilgi tas var vilkties, kaut kāds stulbums, tev ir jāpaņem sevi aiz rociņas un jāatved paskatīties uz nākamajām paaudzēm, tik kailām un maziņām, tie ir tavu bērnu labākie draugi. Vai tu domā, ka tava dzimta izmirs? Ak tu stulbenis, tu nekad nebeigsies, tāpēc sniedz tiem roku pāri laikam, muļķis. Vai tu zini kaut ko par saviem mirušajiem radiniekiem? Vai tie kādreiz, kaut vai vienreiz ir interesējušies par tevi? Muļķi kvadrātā, par to ir jādomā visu laiku, nākotne kas pienāks pēc maza brītiņa, tev tie ir kvēli jāmīl vismuļķīgākajā veidā, lai kādi tie būtu, bez nopelniem, vienkārši kā savs turpinājums, bet senčus tu vari nemīlēt, jo viņi jau nepadomāja par tevi. Kāds uzcēla māju, kāds pili, kāds namu, kāds iekārtoja dārzu, kas aizauga kā labākie aizaugušo dārzu paraugu Anglijas laukos. Skaisti. Un nenozīmīgi. Ko tu vēlējies atstāt? Vai vēlējies? Un kāpēc? Vai sevis pēc? Vai to nākamo pēc. Lai viņiem būtu biezāka sega ar visām mazajām pasaules gudrībiņām un laimītēm, ar varavīksnēm, kas tikai atkārtojas, bet nekad tā nejūtas, ar saullēktiem ļoti gaišiem un spožiem, siseņu pilniem, kā dienvidiem, Cik reizes tu nopriecājies par savu atspulgu peļķē un cik reizes tu to saglabāji nākotnes atmiņā. Vai mēs esam tikuši tālāk vai vienkārši izlaiduši svarīgu savas attīstības posmu, un kā mēs to atgūsim.... Hmm.. Cauri pilsētai izauļo vilki, atstājot netveramu gaisa pūsmu, pelēka līnija vienā no lokiem. Vilku barvedis nes zobos ziediņu, Viņam tas jānogādā pirms rītdienas divpadsmitiem, Tas ir kāds iekšējs noteikums[nolikums], bet precīzs, nevis kā varētu dažam labam likties. Tu sēdi krustojumā uz soliņa, atbalstījis savus elkoņus pret soliņa atzveltni un redzi to visu kā līniju, tikai astes nozib kā izplūdusi raksta mala. izsmērēts zīmējums. Vilks nes ziediņu, Solīti aiz viņa skrien viņa labākais draugs, viņu purniņi ir solīti viens aiz otra. Tā viņi ir blakus. Kā vilks kopj savu spalvu, nu, protams, tas to ieziež ar smaržīgu vilku krēmu, tas smaržo pēc ievalkātiem mīļākajiem ādas apaviem un barokāla pūdera.
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, February 12th, 2012
|
22:52
|
iemīlēšanās ir viena jocīga lieta. to nevar izsaukt, lai kā gribētos. [nu kā var kaut ko tādu iedomāties]. pfff...f.f. kā rezultātā varu teikt tikai vienu. brīvību Villijam. nokratīt no pleciem šo piespiešanās smagumu un doties tālāk.
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, February 9th, 2012
|
13:43
|
līdz ko kāds man iepatīkas tā viņam apkārt uzrodas vesela ARMIJA pielūdzēju un labāku draugu hihihii
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, December 10th, 2010
|
15:43
|
sapnis.satieku dziivess draugu, mees slidojam uz viena ledus laukuma. tur stuurii pazemee ir puukjis, kuru sargaa divi sargi. puukjis ir kaut kaa atkariigs no manas gribas un dziivesdrauga arii laikam. atceeros, ka man paarmet bezdarbiibu sakaraa ar puukja jautaajumu un taapeec es tur blakus nositu divas mushas uz kaut kaadas virsmas. pie puukja ir arii liesmas, karstums, vinjsh ir taadaa kaa kraataa. kaut kaads moments, kad vinjsh tiek arii briiviibaa, laikam slido arii, kaut kas vinjam nesanaak, visi puukji aazee un saka, ka sanaaks, lai neuztraucas. puukjis ir taads liels iists puukjis ar bruunu, saarkanu un oranzhu kraasu. tad naakamais moments, ka dziivesdraugs mani aicina uz vakarinjaam kaut kaadaa saviesiigaa vietaa un saka: "sagjeerbties kaut kaa, vienalga kaa", smaida zobgaliigi, miilji,man jau taa likaas -vinjsh mani aicina uz kaazaam, tomeer saka, "ko nu, ko nu -tev nav nekas jaagjeerbj, tu labi izskaties". man ir smuka gaisha bluuze ar volaaniem, bet melnas bikses. skrienu prom, vinjsh saka, "tu naaksi vai nenaaksi?" - "bet tad uz kaazaam, ja?" - "nu lalalaaa", rinjkjii un apkaart, "jaa". nu tad es aizskrienu paargjeerbties, lai preceetos. pa celjam ieeju veikalaa sagribaas cigaretes nopirkt , tur mamma un viens dzjekinjsh paardod aiz letes. mamma paardod man zupu ar galju kaut kaadu ljoti garshiigu, vistas galjas zupu laikam, tur iekriit no griestiem cementa gabalinjsh. lalalaaa tas nekas traks. blakus paardeveejs mammai paardeva, neatceros ko, vienu eedamlietu tikai, mosh pienu vai piena zupu ,cilveeki staaveeja vinja rindaa ar tukshaam pudeleem rokaas, man liekas. un vinjsh maaciija cilveekiem kaa vajag stiklu lauzt. ja labajaa pusee ir mazaaks gabals, tad to uz leju,vienmeer lauzh labaa roka sanaak.ja kreisajaa pusee mazaaks, tad to uz augshu laikam sanaak..? peec shiis instrukcijas buutu nesakariigi, bet es sapratu kaa vinjsh to domaaja. buus kaadreiz jaaizmeegjina.tas bija diezgan interesanti.
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, October 3rd, 2010
|
00:48
|
| Tuesday, June 22nd, 2010
|
22:32
|
starpcitu, ja es miršu bez mīlestības es ieēdīšu saldējumu
|
(ir ko piebilst)
|
|
22:25
|
trakākais ir atklāt vājās vietas savas mīlestības raksturā, bet to nevar paredzēt. tu itkā tikai gribi iepazīt vēl vairāk no šīs garšīgās būtnes, bet uzraujies uz kaut ko vienkāršu un garlaicīgu. tas ir par autoriem, man tā patīk Makss Frišs, bet izrādās viņam ir arī slikti romāni. tikko izlasīju Zilbārdi. es vispār atbalstu slikto manuskriptu dedzināšanu, tāpat kā nošu un zīmējumu. tas ir autora padarāmo darbu sarakstā.
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, February 18th, 2009
|
09:31
|
| Wednesday, February 11th, 2009
|
23:52
|
bet cik stulbam jaabuut lai domaatu ka ir veertiigs.cik veertiigi ir buut stulbam.
|
(ir ko piebilst)
|
|
23:50
|
kas tavaas iekshaas vaaraas kas ir shii putra vai tu pats esi radiijis to no pelniem no zemes no grunts no pagrimuma un zelta.aartpraats kaa tu man izteci caur pirkstiem.
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, September 29th, 2008
|
14:39
|
es iedomaajos, ka esmu tavs veejsh es iedomaajos, ka man ir zirgs, kas naktiis dzied es iedomaajos, ka gribu teeju, iedomaajos, ka gribu siermaizi.
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, May 29th, 2008
|
17:31
|
mees visi esam aptuveni 16gadu vecumaa labpraatiigi izvaroti un pamesti; gan dzjeki gan meitenes taa ir globaala patiesiiba taa tas ir un viss un jo aatraak jo labaak iisteniibaa jo veelaak var sajaukt
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Sunday, November 4th, 2007
|
01:01
|
|
00:18
|
klau kaads vakar vakaraa neklausiijaas radio naba?es gribeetu zinaat kas bija taa elektronika ko tur uz vietas mikseeja,kursh to dariija.
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, June 28th, 2007
|
22:45
|
|
01:05
|
| Tuesday, February 27th, 2007
|
10:09
|
|
|
|
|