- 3/30/12 04:32 pm
-
Manuprāt nepaķer, vismaz šādā izpildījumā.
Tas, ko Tu sauc par "postrokveidīgu" manai saprašanai ir galvenokārt instrumentāli skaņdarbi, izmantojot rokmūzikas izteiksmes līdzekļus. Un laikam arī ar samērā izteiktu dramaturģiju, naratīvu vai jebkā citādi sauktu Stāsta klātbūtni - un tādu lietu fragmentā manuprāt nav.
Ambience manuprāt ir skaņas telpa, slānis vai atbalsta punkts praksei, visviens, audio, video, literārai, garīgajai(jebkāda veida meditācijai). Un arī tā fragmentā nav jūtama.
Krautroks vismaz man asociējas ar ļoti izteiktu, monotonu, pat mazliet militāru ritma mugurkaulu (bungu & basa sakarā), ar ekspresīvām (piemēram, skaļāk/klusāk tipa) izteiksmes figūrām gičai & balsij. Un arī tā šeit īsti nav, kaut zinot Juri, nojaušu, ka "iekšā", rezervē tas varētu būt visai pamatīgi.
Spriežot tikai pēc šī fragmenta, dominē tāds ļur-ļur, ar dažām melodiski interesantām saspēlēm.
Par "Gagārinu" palika priekšstats kā par stabilu, tehniski kvalitatīvu, garlaicīgu, ļoti pareizu ģitāristu (kas viņu var gan gāzt, gan celt). Visas tās tēmas viņam tādas stabili, pat skolnieciski centīgi izspēlētas, bet nu kā pēc mūsdienu ģitārmūzikas "modes žurnāla". Nav saprotams, vai puisis ko vēlas pasacīt arī pats, caur sevi vai mēģina spēlēšanas stilu piemeklēt, lai tas izklausītos neuzbāzīgi pareizi, taisni; līdz ar to vairāk izdabājot "fona ekspektācijām" kā savam radošajam garam.
Bet nu atsūti varbūt man uz meilu kādu strukturētāku fragmentu.